Jau kādu laiku esam aizvadījuši jaunajā pagaidu režīmā, un nozīmīgas pārmaiņas šī situācija ir ieviesusi arī valsts institūciju darbībā un tajā, kā tiek veikti un saņemti publiskie pakalpojumi. To, ko iepriekš bieži izvēlējāmies veikt klātienē, šobrīd nepieciešamības gadījumā aizstājam ar digitālo mijiedarbību. Lai arī nereti valsts digitālo vietņu un e-pakalpojumu izstrāde ir lēna un smagnēja, krīzes apstākļi ir kļuvuši par katalizatoru dinamiskam pakalpojumu izveides procesam. Valsts kanceleja dažu nedēļu laikā ir paguvusi izveidot gan vienoto tālruni Covid-19 saistīto jautājumu noskaidrošanai, gan lietotājam draudzīgu tīmekļa vietni covid19.gov.lv. Ko mēs varam mācīties no šīs krīzes digitālo pakalpojumu dizaina kontekstā? Raidījumā "Kāpēc dizains?" - saruna ar Valsts kancelejas komunikācijas departamenta vadītāju Ilzi Pavlovu, Covid19.gov.lv tīmekļvietnes izstrādātāju pārstāvi un SIA iConcepts vadītāju Gintu Fricbergu, VARAM Publisko pakalpojumu departamenta direktoru Gati Ozolu, kā arī stratēģi un pakalpojumu dizaineri Lieni Kupču.

No 1. aprīļa LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājums atsācis publicēt Emīla Pudeļa (1893–1969) –ziemeļvidzemes saimnieka, latviešu strēlnieka, Brīvības cīņu dalībnieka – dienasgrāmatu. Par to "PārMijās" plašāk stāstīs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone.

6. aprīlī muzikālo kārumu "Rupjmaizes kārtojums" galdā cels Ilze Medne - turpinām izbaudīt latviešu mūzikas labumus no klasikas līdz pat mūsdienām! 

Pirmdien uzzināsim virkni interesantu faktu par opereti "No saldenās pudeles", kurai mūziku radījis Imants Kalniņš, dziesmu tekstus - Jānis Peters, bet libretu pēc Rūdolfa Blaumaņa joku lugas „No saldenās pudeles’’ motīviem 1975. gadā veidoja Marga Tetere, kura kļuva par šī iestudējuma režisori. Pirmizrāde notika 1975. gada 23. decembrī  Rīgas Operetes teātrī Jāņa Kaijaka vadībā. Iestudējums ieguva nedalītu kritiķu un klausītāju atsaucību, galvenokārt pateicoties izrādes izcilajām muzikālajām kvalitātēm, kā arī daudznozīmīgajiem un drosmīgajiem dziesmu tekstiem. Pēc Rīgas Operetes teātra likvidācijas izrāde tika uzvesta Latvijas teātros lugas formātā - dziesmas dziedāja aktieri, orķestri aizvietoja klavieres un instrumentāls ansamblis.

Marutas Rubezes veidotās pārraides tēma - blūzs un mutes harmonikas, viesi - Boriss Avramecs, Indriķis Veitners un Raimonds Macats.

Ciklā "Pasaules koncertzālēs" neklātienē viesojamies Frankfurtē, kur gluži nesen - 21. februārī - kopā ar Frankfurtes Radio simfonisko orķestri maestro Rikardo Minazi vadībā muzicēja pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna. Programmā - J.S. Baha Koncerts ērģelēm reminorā BWV 1052a, Ž.F. Ramo svīta no operas "Borejieši" (Les Boréades) un K. Sensānsa Trešā simfonija Domažorā op. 78 ("Ērģeļu")