Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

No 15. maija līdz 1. jūnijam Leipcigā notika Dmitrija Šostakoviča festivāls - 18 dienās 45 izcili notikumi, 30 tūkstoši viesu no visas pasaules! Šīs idejas autors ir arī mūsu izcilais diriģents Andris Nelsons. Leipcigā piecas festivāla noslēguma dienas viesojās "Klasikas" direktore Gunda Vaivode, un šajā raidījumā skan gan Gewandhaus ģenerāldirektora,  profesora Andreasa Šulca un mārketinga vadītājas Sabīnes Ozoliņas domas, gan mākslinieku Kristīnes Opolais, Dmitrija Beloseļska, Amandas Tauriņas teiktais, gan arī klausītāju piedzīvotais – viņu vidū bija teātra kritiķe Edīte Tišheizere, Valmieras teātra administrators Arnolds Osis, studente Beatrise Vilde, teātra skolotāja Dārta Nora Pauļuka-Sadlovska, kā arī "Klasikas" kolēģe Liene Jakovļeva.

Sarunā ar Latvijas Radio bigbenda māksliniecisko vadītāju Kārli Vanagu - par aizvadīto sezonu, kas bijusi notikumiem bagāta, šajā nedēļas nogalē gaidāmajiem koncertiem kopā ar britu džeza dziedātāju Entoniju Strongu, dalību Latvijas Radio 2 30 gadu jubilejas koncertā "Radio cauri laikiem" un iecerēm jaunajai sezonai.

Par ko mūsdienās runātu plakāts? Cik sabiedrībai svarīgas un asas tā idejas bija pirms dažām desmitgadēm... Vai to pašu tas vēstītu mūsdienās? Par cilvēkiem, varu, attiecībām? Kur šobrīd redzam plakāta līdziniekus un kur tajos sakoncentrētā doma precīzi attaino laikmetu? Par plakātu vēsturi, nozīmi, tajos ietvertajiem simboliem sarunājamies ar mākslas zinātnieci Ramonu Umbliju, literatūrzinātnieci Janīnu Kursīti un mākslinieku Krišu Salmani. 

Latvijas Radio koris, instrumentālā grupa un diriģents Sigvards Kļava festivālā "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025" 9. maijā LU Lielajā aulā.

Estere Hope (vijole), Elesders Bītsons (klavieres) un viņu domubiedru koncerts Vestkorkas kamermūzikas festivālā Īrijā, 2024:
V. A. Mocarts Sonāte vijolei un klavierēm Solmažorā KV 301
G. Forē Otrais klavierkvartets solminorā op. 45

Bavārijas Radio simfoniskais orķestris un diriģents Mareks Janovskis 21. februārī Minhenes Herkulesa zālē Vācijā
Ludvigs Bēthovens Pirmā simfonija Domažorā op. 21

Dziedātājas Intas Spanovskas 90. dzimšanas dienas atcerē - no latviešu solodziesmas līdz operetei. Māksliniece liriskais soprāns uz Rīgas Operetes skatuves sāka skanēt 1963. gadā, izdziedot desmitiem lomu klasisko operešu un mūsdienu muzikālo izrāžu iestudējumos. Operetes cienītājiem palikušas atmiņā viņas atveidotās Marianna Ābrahama operetē "Viktorija un viņas huzārs", Teodora Kālmana operetē "Cirka princese" un Odeta - operetē "Bajadēra", kā arī Žermona -varoņkomēdijā "Sendienas". Viena no Intas Spanovskas vislabākajām lomām bija Marija - Imanta Kalniņa un Rūdolfa Blaumaņa muzikālajā komēdijā "No saldenās pudeles",

Eduards Oja "Klusie meži" – Mati Mikalajs
Rūdolfs Tobiass "Valpurģu burleska" – Stens Lassmans
Eugens Kaps "Mēness deja" un "Karēļu-somu deja" no mūzikas baletam "Kalevipoegs" – Stens Lassmans
Veljo Tormiss Prelūdija un fūga nr. 3 – Stens Heinoja
Lepo Sumera Pardon, Friderick! – Tanels Joametss
Lepo Sumera "1981. gads" – Ralfs Tāls
Urmass Sisasks Skaņdarbi no cikla "Zodiaka zīmes" – Kristi Kaptena

Friar Park, Ragas in minor scale, Chase, Chanti-Mantra