"Zvaigžņu nakts" viesi - RIX klavieru kvartets: Sandis Šteinbergs (vijole), Ilze Kļava (alts), Reinis Birznieks (čells) un Jānis Maļeckis (klavieres). Viņu sniegumā klausāmies Aleksandra Kublinska leģendāro "Noktirni" Anetes Ašmanes aranžējumā. Pirms mūzikas, kā allaž, saruna...

Ar kādiem vārdiem mūziķi labprāt raksturotu šo jaunieskaņojumu mūsu klausītājiem?

Reinis: "Kaislīgā noktirne..."

Ilze: "Es teiktu - noktirne ar pārgrieztām acīm... Jo rit otrā diena RIX klavieru kvarteta koncertu un ierakstu procesā gada beigās, kad iekšā vairs nav palicis nekas no enerģētikas... Jā, varbūt noktirnei jābūt mierīgai, atbrīvotai, bet, palūkojoties, kas notiek ārā, kas notiek ar dabu, kad ziema apmainās ar vasaru un pa gaisu iet vēji un viesuļi, tā varētu būt sākumā mierīga nakts, kas vēlāk pārvēršas par ko neiedomājamu un pārsteidzošu.... Varbūt tā varam savest līknes kopā ar mūsu "Noktirnes" interpretāciju un to, kas darās ap mums naktī..."

Vai mūziķi atceras, kā reiz šī "Noktirne" skanējusi oriģinālvariantā?

Jānis: "Nu, protams! Dziesma savulaik tika bieži atskaņota, bet tas bija tā, ka, vienreiz noklausoties, tā tik cieši iespiedās atmiņā, ka gribējās to dzirdēt vēl un vēl. Kaut kas tajā skaņdarbā ir... Pirms diviem gadiem to spēlējām pasākumā Rojas pludmalē, un šim darbam bija vislielākā atsaucība. Tur ir liela nostalģijas deva - varbūt ne šībrīža jaunatnei, bet vidējai un vecākajai paaudzei gan."

Ilze: "Gan "Eolika", gan vispār latviešu ansambļi man bija topā, no tīņa gadiem braucu uz "Liepājas dzintaru" un klausījos visu pēc kārtas. "Noktirnei" ir ārkārtīgi skaista melodija, un tas nemaz nav tik vienkārši - uzrakstīt tik skaistu dziesmu! Šī bija viena no pirmajām latviešu estrādes melodijām, kurai līdzi varēja dungot."