2014. gada novembrī Luksemburgas filharmonijā notika Ludviga Bēthovena Devītās simfonijas atskaņojums, ko vadīja izcilais senās mūzikas lietpratējs Tons Kopmans. Gita Lancere klausījās šo atskaņojumu un pēc tam tikās ar diriģentu, kurš atvēlēja laiku sarunai un labprāt stāstīja par savām attiecībām ar Bēthovenu, Mocartu, Bahu un Bukstehūdi, tempu izvēli, orķestra lieluma atbilstību spēlējamai mūzikai utt. Saruna toreiz ēterā neizskanēja, jo tā arī nesagaidījām šīs simfonijas ieskaņojumu. Tagad, pēc gandrīz četriem gadiem, tomēr piedāvājam ieklausīties diriģenta teiktajā, pieļaujot, ka nekas no tā nav  zaudējis aktualitāti un nozīmi arī šodien.

Fragments no sarunas.
GL: Vairāki mūsdienu diriģenti uzskata, ka Bēthovenu ir jāspēlē ātrākos tempos, nekā to darīja dižie, piemēram, Karajans. Kāda ir jūsu attieksme pret Bēthovena tempiem?
TK:  Kāds kolēģis Anglijā ir pārrakstījis visas Bēthovena simfonijas ātrākos tempos un viņam asistēja draudzene, kas viņu brīdināja katru reizi, kad temps kļuva mazliet lēnāks. Es domāju, ka tas nav nekas slikts. Piemēram, Otrajā simfonijā tiešām ir ļoti ātri tempi. No otras puses, pats Bēthovens vēstulē raksta, ka būtu jauki, ja temps sākumā  būtu ļoti ātrs, bet, ja tas tālāk kļūst lēnāks, arī nav nekas traks. To es varu saprast, jo tev ir jāseko ne vien tempiem, bet arī mūzikas plūdumam.

Ja tu gribi tikt ierakstīts mūzikas vēsturē kā ātrākais izpildītājs, tev vajadzētu censties tikt ierakstītam arī kā muzikālākajam izpildītājam. Atklāti sakot, metronoma izmantošana mūzikā man tomēr šķiet dīvaina, un klaviersonātēs vēl dīvaināka nekā simfonijās.

Man reiz kādam kora diriģentam bija jāsagatavo metronoma apzīmējumi siminora mesai. To darot, es vakarā izdzēru vīna glāzi un nākamajā rītā konstatēju, ka visi mani atzīmētie tempi ir par lēnu. Es to nekādi nevarēju saprast un kordiriģents ne tik. Tajā brīdī, kad šos tempus pierakstīju, man viss šķita pareizi. Bet patiesība ir tā, ka tempi atšķiras – vai tu tos uztver relaksēts, sēžot krēslā, vai tev ir jāstāv uz podesta un jādiriģē. Mūzikā svarīgs ir sirds ritms. Un mums kā mūziķiem vajadzētu tam uzticēties".