"Tīrkultūras" viesis šonedēļ - kultūrteorētiķis Kaspars Vanags, viens no izstādes ''Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze.'' kuratoriem.

Raidījumu veidojuši un mūziku izvēlējušies Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics, vizuālais noformējums - Rolands Pēterkops, ar Kasparu Vanagu sarunājies Rolands Pēterkops, montāža - Reinis Semēvics.

Bērnības skaņa

* Bērnības vai jaunības atmiņas - noteikti Radio Luksemburga, kas bija interesants piedzīvojums ar savu skaņas plūdumu, kā frekvences staigāja - kā tāda saule Jāņu rītā no mežmales izlien ārā, tāpat radio: sāki to dzirdēt ap vieniem naktī, kad lēnām tā frekvence uzpeldēja un tas nozīmēja, ka jānoturas, ka nedrīkst aizmigt. Radio skanēja blakus pie gultas, un tad ap trijiem četriem naktī frekvencei uzpeldēja sliktas kvalitātes radiostacijas signāls. Tad mamma to izslēdza, un no klusuma pamodos. Pēc tam es neguldēju, es domāju. Tāds domāšanas, klausīšanās un gulēšanas komplekts.

Virs sinagogas

* Uzaugu Vecrīgā, tieši blakus sinagogai - tur, kur tagad Kinomuzejs. Neesmu tur apzināti gāji, jo negribu aizmirst bērnības atmiņas, kāda māja bija toreiz - ar vītņu kāpnēm, tualetēm pirmaja stāvā, krāsns apkuri, sodrējiem. Dzīvojām bēniņos, vecāki mēdza sauļoties uz jumta, no kura varēja labi redzēt, kas notika sinagogas pagalmā. Vecās ebrejietes no centrāltirgus grozos nesa vistas, pīles...

Minimāltehno un atklāšanas prieks

* Man ļoti patīk minimāltehno vai arī 90. gadu ambientās mūzikas noskaņas, kas lieliski saglabājušās līdz mūsdienām. Tas nebija trends vai mode, jo atsevišķu grupu mūzika saglabājusies tikpat aktuāla un klausāma kā toreiz. Interesanti, kādas tehnomūzikai ir attiecības ar distanci: no tāluma dzirdi basu vai rupjo, agresīvo "kāju", bet, jo tuvāk ej, jo tā kļūst niansētāka. Klasiskajai jeb akadēmiskajai mūzikai tas nepiemīt - tu to atpazīsti jau no attāluma, nav tāda atklājēja prieka. Nojaut, kas tas ir. Bet 90. gadu tehno - atceros to sajūtu, kad tuvojies tai reiva norises vietai, rūpnīcu vai angāru logi dreb brutālajā ritmā, bet tuvāk ejot, saklausi nianses...

Klubu uzvedības kodekss toreiz un tagad

* 90. gadi... Neesmu tā īsti sapratis, kas tur notika. Sajūta, kas parasti tiek ietērpta banālajās frāzēs - ka māksla vieno. Bet uz tehno laukuma tiešām bija tā, ka redzi - tur ir bandīts ar vājprātīgi brutālo sejas izteiksmi, ir intelekutuālis, ir gan latvietis, gan krievs, gan dīdžejs no Zviedrijas, kas ir karaliskās ģimenes loceklis - tie visi cits citam blakus, un, atšķirībā no tehnoscēnas mūsdienās, bija analogā laikmeta sociālais tīklojums - kā tu uzzināji par lietām, kā viens par otru rūpējās. Uzvedības kodekss - ja tev rokā minerālūdens, dod padzerties arī citiem, kas apkārt dejo. Un visi jautā - vai tev viss labi, vai viss patīk. Tā absolūtā apčubināšana! Tas arī atšķir tehnoscēnu vai klubu vidi mūsdienās.

Vairāk un plašāk klausies pārraidē!

Raidījuma tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.