Jau kopš 2003. gada “Skaņu mežs” ir neaizvietojams pasaules līmeņa mūzikas fesitvāls Rīgā - tā nepieradinātais gars var aizvest tālu no iestaigātiem ceļiem un ierastiem formātiem.

Nešķirojot žanrus, tas provocē un piedāvā interesantāko un inovatīvāko skaņu mākslas pasaulē no akadēmiskām skaņu ainavām līdz pat eksperimentāliem underground skaņdarbiem, bieži ievedot vēl neapjaustos skaņu biezokņos.

Lai neapmaldītos šajā nedēļas nogalē, šoreiz "Tīrkultūras" sarunu biedrs - festivāla līdzdibinātājs Viestarts Gailītis.

Toreiz un tagad

Toreiz bija vienkārši. Personālie datori pamazām sāka kļūt pieejami, un daudzi pie malas meta ģitāru un dīdžeja plates un sāka manipulēt ar jaunajām tehnoloģijām. Salīdzinoši viss bija kvalitatīvi, jo bija augsti standarti - arī aina bija skaidrāka, jo toreiz taču šajā nišā nebija nekā. Kopā ar Ernestu Ansonu un Voldemāru Johansonu domājām, ka vajag kaut ko tādu ieviest arī Latvijā, kas kļūtu kā koncertprodukts. Sākumā izejas punkts bija mūsu personīgie vērojumi un simpātijas, tagad skatāmies, kurš ko jaunu ievieš vai vienkārši ir interesanti - piemēram, klubu mūzikā šobrīd jūtams eksperimentāls gars. Programma jau sen vairs nav saistīta ar to, ko klausāmies mēs paši. Skatāmies arī, kas no kritikas puses tiek augstu vērtēts.

Rīgā jau nedrīkst pārlieku riskēt, rīkojot īpašus nišas pasākumus vai piedāvājot pilnībā neaprobētas lietas, jo cilvēki diezgan ekonomiski izturas pret to, kam viņi velta laiku un uzmanību - viņi vēlas koncentrētā formā dabūt ko labāku un pēc iespējas dažādāku.

Troksnis

Ja ar troksni saprot ko tādu, kas izsit no līdzsvara, tad, pirmkārt, ko tādu sākot klausīties, es sagatavojos un sākumā skaļruņus neieslēdzu uz pilnu klapi. Drīzāk troksnis, kas traucē, saklausāms ļoti aprēķinātajā komercmūzikā - tur pat vissaldākais meldiņš var izklausīties kā trakākais troksnis. Trakāks, nekā industriālais rēciens.

Veldze

Vējš. Tas, kā tas ieskrienas koku galotnēs. Tā sanēšana. Tu redzi, kā skaņa manifestējas spēkā.

Nihilisma pārvarēšana

Laika gaitā kolēģi mainījušies - Ernests jau sen ir skaņu inženierijā, un tagad jau ilgstoši mans kolēģis ir Rihards T. Endriksons. Abi esam ļoti daudz strīdējušies par mūziku - viņam ir pilnīgi citi uzskati, bet viņa vitalitāte man palīdzējusi. Savā vecumā jau saprotu, ka jebkuram darbam ir sava rūgtā puse, un tā īsti neviens darbs jau nav tikai gala rezultāts, bet process. Ja nebūtu cilvēku intereses par "Skaņu mežu", tad mēs to nedarītu - jo vienu brīdi, īpaši pēckrīzes laikā, nihilisms un nogurums bija ļoti izteikts. Tomēr svarīgi šķita turpināt un nepadoties.

Raidījumā skan:

Jlin – Carbon 7 (Jlin) 4:14
Nordic Affect – Clockworking (Nordic Affect) 7:36
Sofia Jernberg & Monsters For Breakfast – Stimmungen (Sofia Jernberg) 3:31
James Dillon – New York Triptych (James Dillon) 5:38
Roscoe Mitchel – Dancing In The Canyon 10:25
Mary Lattimore & Jeff Zeigler – The White Balloon (Mary Lattimore & Jeff Zeigler) 3:32
Shabazz Palaces – Are You… Can You… Were You (Shabazz Palaces) 5:54
Moor Mother – Time Float (Moor Mother) 2:33
Moor Mother – DIY Time Machine (Moor Mother) 2:03
Pharmakon – Vacuum (Pharmakon) 1:31
Merzbow – Song 1 (Merzbow) 9:37
Machine Woman – Digital Delay (Machine Woman) 9:06
Porter Ricks – Port Gentil (Porter Ricks) 12:29

Raidījumu veidojuši Zane Ozola, Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics, mūziku izvēlējies Rolands Pēterkops, ar Viestartu Gailīti sarunājas Zane Ozola, Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics.