Tiekamies ar Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) kuratori - mākslas vēsturnieci, muzeoloģi, rakstnieci un lektori Katerinu Gregosu, kura dzimusi Atēnās, dzīvo Briselē, bet šobrīd strādā Rīgā.

Raidījumu veidojuši Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics, mūzikas izvēle - Katerina Gregosa, Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics, ar Katerinu sarunājušies Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics, tekstu tulkojis Oskars Jansons, montāža - Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics, vizuālais noformējums - Rolands Pēterkops.

Pārraides tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Raidījumā skan:

1. ANDONIOS PAPADZIS - O Mpoxoris (the bochoris) 4:02
2. Alice Coltrane - Om Supreme (Alice Coltrane) 9:28
3. Lorenzo Senni & Francesco Fantini - Waves (Lorenzo Senni) 1:52
4. Sarah Davachi - Matins (Sarah Davachi) 8:29
5. Pat Metheny Group - The Bat part II (Pat Metheny Group) 3:50
6. Haron - Lotuseter (Haron) 9:50
8. John Coltrane - A Love Supreme, Part 2_Resolution (John Coltrane) 7:19
9. Scott Tinney - Music For Macell Duchamp (John Cage) 6:08
10. Sun Ra - Spontaneous Simplicity (Sun Ra) 7:59
11. Pat Metheny Group - Barcarole (Pat Metheny Group) 3:18
12. Scott Tinney - Dream (John Cage) 8:42

Sarunas gaitā Katerina Gregosa atklāj: "Mani interesē plašas sabiedrības iepazīstināšana ar mākslu, liekot cilvēkiem saprast tās lomu tādā nozīmē, kā mēs saprotam pasauli. Šis ir mans galvenais mērķis. Otrs ir tādu aktuālu un interesantu kuratorisku jēdzienu attīstīšana, kuri spētu savest māksliniekus vienkopus, lai radītu kolektīvu naratīvu.

Man ir arī ļoti svarīgi iedvesmot savus kolēģus un skatītājus.

Mani interesē mākslas izglītojošo potenciāla pielietošana praksē, jo uzskatu, ka māksla sevī nes ārkārtīgi daudz lietderīgu zināšanu. Šīs zināšanas bieži vien netiek līdz galam izprastas un ir nenovērtētas, īpaši no valstu valdību un ministriju puses.

Uzskatu, ka mans uzdevums kā kuratorei ir mēģināt mākslu padarīt pieejamu, izvairoties no populisma, un paplašināt publikas iztēles robežas, iemācot skatītājiem, kā interpretēt un saprast laikmetīgo mākslu.

Man bieži šķiet, ka cilvēki, nonākot saskarsmē ar laikmetīgo mākslu, sagaida, ka tai jābūt saprotamai pašai par sevi. Manuprāt, tas ir nepareizs priekšstats, jo visiem mākslas veidiem nepieciešama kaut kāda izglītība. Lai iemācītos interpretēt mākslu, nepieciešama izglītība. Lai spētu novērtēt kādu klasiskās mūzikas skaņdarbu vai operu, arī.

Jebkura laikmetīgās kultūras darba novērtēšanai nepieciešama izglītība. Ir jānoskatās daudz filmu, lai saprastu, kas ir laba filma. Tas pats attiecas arī uz laikmetīgo mākslu.

Tas, ko vēlos teikt, ir, ka cilvēkiem nevajadzētu izvairīties no laikmetīgās mākslas tikai tādēļ, ka tā viņiem nešķiet uzreiz saprotama.