Šoreiz klausītājiem piedāvājam ierakstu no Lidewij Edelkoort lekcijas Anti – Fashion / A Manifesto for the Next Decade. Nīderlandē dzimusī, bet šobrīd Parīzē mītošā Lidewij Edelkoort vai vienkārši Li ir modes guru no Francijas, kura prognozē nākotnes modes un dizaina tendences.

Raidījumu veidojuši Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics
Mūzikas atlase un vizuālais noformējums – Rolands Pēterkops
Montāža un mūzikas atlase – Reinis Semēvics
Teksta tulkojums – Oskars Jansons
Tekstu lasa Kristīne Ramane

Es mīlu modi

Sākšu ar to, ka mīlu modi. Gribu padalīties ar šo citātu, kam arī sakars ar to, par ko grasāmies runāt. Pirms sākam. Manuprāt, neskaitot bailes, šī ir būtiskākā mūsu problēma. Par manifestu.

Pirms divarpus gadiem izjutu nepieciešamību pateikt taisnību par mūsu industriju, jo vairs nespēju liekulīgi izlikties, ka nekas nav mainījies.

Šo uzrakstīt bija grūti, man nācās visu vairākkārt pārrakstīt, lai atrastu īstos vārdus, cik tas bija manos spēkos. Tas arī bija Kamikadzēm līdzīgs gājiens, jo šādi pazaudēju visus klientus. Tomēr jāsaka, ka es saņēmu arī daudz vēstules ar pozitīvām atsauksmēm, kurās cilvēki godīgi aprakstīja, kā viņi šajā industrijā ir cietuši; ka, par spīti tam, ka strādā dienu un nakti, viņi nesaņem pelnīto atzinību, ka viņu vārds nekur neparādās. No atsauksmēm sapratu, ka izteicu vārdos to, ko juta ļoti daudzi, tādēļ tas, ko nolasīšu varbūt dažiem nebūs pārsteigums. Ņemot vērā, ka kāds laiks pagājis, kopš šo uzrakstīju, centīšos pēc tam atbildēt uz dažiem jautājumiem. Man ir tikai pusstunda, tādēļ laika nav daudz. Man jāsāk ar izglītību – pasaules modes institūcijas vēl aizvien neprot adekvāti sagatavot dizainerus modes skatēm. Šķiet, ka tās nesaprot, ka mēs dzīvojam pasaulē, kuras pamatā ir apmaiņa un nemitīgas ekonomiskas svārstības. Jauni cilvēki vēlas strādāt kopā visās disciplīnās, kurās viņi darbojas. Kā rezultātā modes industrija vēl aizvien strādā 1920.gadu režīmā, cildinot individuālismu, izceļot atsevišķas personas un kultivējot “izņēmumus” sabiedrībā, kura alkst pēc vienprātības un altruisma. Taču individuālisms sen jau ir norietā. Šis novieto modi ārpus sabiedrības un de facto to padaru vecmodīgu. Tas ir ļoti savādi, jo manas karjeras laikā, mode vienmēr bijusi priekšgalā. Vēsturiski vienmēr varēju paļauties uz to, ka mode būs tā, kas noteiks jaunākās tendences. Šī ir pirmā reize, kad man jāatzīst, ka mode vairs nav avangarda daļa. Tādēļ notikusi virzība no modes uz apģērba gabaliem un tādēļ šī industrija stagnē.

Cilvēki ir jāizglīto!

Viens no veidiem, kā uzlabot situāciju - izglītot cilvēkus  pēc grupu principa. Ne vienmēr, bet daudzas lietas jāsāk mācīt grupās. Cilvēkiem jāmāca industriālais modes dizains, līdztekus industriālajam dizainam, kā to dara Toms Diksons (Tom Dixon). Visiem nav jākļūst par modes skašu dizaineriem vai superzvaigznēm.

Katru gadu ASV modes programmās absolvē 2600 studentu un viņi visi nevar kļūt par modes skašu dizaineriem. Šie cilvēki krīt izmisumā.

Viņiem jāiemācās veidot interesantas ikdienas drēbes kā Denim un tamlīdzīgi industriāli ražoti produkti. Šai nozarei ir savi noteikumi, savas izklaides, piemēram, ielu skates. Jaunieši šajos pasākumos piedalās, bet skolas ne. Un šis ir jāmāca augstākās klases modes skolās. Es nedaudz vēlāk paskaidrošu, kādēļ, manuprāt, šis viss nāks atpakaļ.

Materializācija

Arī materializācija arī ir liela problēma. Finansiālo ierobežojumu dēļ skolām jāslēdz savi ateljē un šūšanas darbnīcas, kā rezultātā studentiem nav nekādu zināšanu par tekstilu. Viņiem to nemāca.

Šobrīd būtiski trūkst auduma speciālistu. Tā ir ārkārtīgi liela problēma.

Arhitektūras nozares dizaineri, modes dizaineri – neviens neko nezina par tekstilu. Manuprāt, tas ir jāmaina. Es vēlos izveidot maģistrantūras programmu tekstila mākslā Parsonas modes dizaina skolā Ņujorkā, kuras mērķis būs “savienot” Silikona ieleju ar Hadsona ieleju, tādējādi izmantojot visu, ko mūsdienu tehnoloģijas spēj piedāvāt. Sabiedrībā notiek lielas pārmaiņas, kas ietekmē arī ražošanu.

Žurnālisti ir šausminoši nekompetenti!

Papildus vēlos pieminēt to, ka žurnālisti ir šausminoši nekompetenti. Ir plaši pazīstami žurnāli - neminēšu, kuri, bet jūs tos labi pazīstat, kuri raksta, piemēram: “Nāk druka!” Un zemāk: Everything is Jacquard ("Viss ir Jacquard"). Stulbums, piekritīsiet? Vēl nesen britu žurnālā Elle, jūsmojot par rakstiem, kas “nāk atpakaļ”, rakstīja par Wills izmantotām drukām. Tās nebija drukas - tie bija adījumi, žurnālisti to nesaprot.

Lasītājiem tiek pasniegta nepatiesa informācija, kamēr vienlaicīgi visa tekstila industrija cīnās par izdzīvošanu.

Nozares darbinieki Itālijā, piemēram, ir ļoti drosmīgi, bet tagad jau līdzinās izmirstošai sugai. Tā ka mostieties, mums ir nepieciešami izglītoti cilvēki, kas saprot tekstilu. Ne velti Chanel šobrīd uzpērk tekstila rūpnīcas, lai varētu turpināt ražošanu. Tas ir ieguldījums, uz kuru viņi paļausies.

Un atkal - izglītība

Tādēļ mums jāizglīto modes žurnālisti, kuratori un kritiķi. Pieredzējušiem, vecākiem profesionāļiem jāizglīto jaunie nozares cilvēki. Jāiegulda līdzekļi skolās, jāizveido t.s. inkubatori, kopā ar studentiem jāveido jauni uzņēmējdarbības modeļi. Mēs ar šo nodarbojamies Francijas dienvidos, Marseļā. Katru vasaru ar studentiem cenšamies izveidot jaunu uzņēmējdarbības perspektīvu, no nulles. Noteikti jāveicina tekstila izglītība. Visā nozarē. Jāfinansē tekstila pētniecība. Lielie ražotāji kā Nike un Adidas saprot, ka viņu nākotne būs tikai un vienīgi tekstilā - viņi dibina zinātniskās pētniecības centrus. Uzskatu, ka nākotnē tekstila ražošana būs rūpnieciskās ražošanas priekšgalā.

Ražošanas katastrofa – apjomi tiek panākti ar verdzību

Vēl pāris vārdi par ražošanu. Kā zināt, tā arī ir liela problēma. Mēs to esam izsmēluši līdz pēdējam un rezultāti ir katastrofāli – ražošanas apjomi tiek panākti ar verdzību. Tas ir aktuāli arī šodien.

Nopērkot T-kreklu, reizēm tu būtībā kādu nogalini, varbūt nu jau ētiskāk būtu pirkt kažokādu?

Vispārēja tendence jebkādiem līdzekļiem samazināt cenas beidzot izpelnījās pāris lapas arī žurnālā Vogue - luksusa preču templī. Vakarkleitas par 10 mārciņām.

Kā tas ir iespējams, ka apģērba gabals ir lētāks par sviestmaizi? Kā tas var būt, ka gala prece, kuras izejmateriāls vispirms ir jāiesēj, jāizaudzē, jānovāc, jāizkar, jāsavērpj, tad jāuzada, jāpiegriež, jāsašuj, jāveic pēdējā apdare, jāapdrukā, jāapzīmogo un jātransportē, beigās maksā pāris eiro? Tas ir neiespējami.

Tas vienkārši nav iespējams. Nav iespējams vainot patērētāju - viņi priecājas par jauniegūtu preci. Mums kopā jāmudina Eiropas likumdevējs noteikt minimālo preces cenu.

Cilvēka siluets ir mainījies

Modes dizaineri - Prada, Balenciaga, Chanel, Cardan, Saint Laurent, Montana, Kawakubo - rada vai radīja modes tendences, kas izmainīja mūsu tēlus - mūsu stāju, kā ejam, kā flirtējam. Cilvēka siluets ir pilnībā mainījies. Mūsdienu dizaineri nodarbojas ar stilizēšanu. Topā ir otrreizēji pārstrādātas vintage raksturiezīmes un fokuss ir uz apģērba gabaliem. Runa īpaši ir par pēdējā laika jaunpienācējām - ļoti interesantām dizainerēm -, kuras nozīmi liek uz praktisku apģērbu, lai cilvēks vienlaicīgi izskatītos kā modelis, varētu ceļot, strādāt, izskatītos seksīgi un tā tālāk. Viņas ražo to, ko Suzija Menkesa piemīlīgi sauc par “drēbēm, kas strādā tikpat smagi, cik to valkātājs”. Šie autori ir noteikuši jaunu toni. Pāris ieteikumi: manuprāt, lai izdzīvotu, zīmoliem ir jāpērk tekstila rūpnīcas un ar tām jādalās, bet vispirms būtu jāizglīto prese. Mums jāveic lobijs, lai tiktu regulētas preču cenas un pamīšus jāizmanto vecas un jaunas ražošanas metodes.

Mārketings

Mani vienmēr nedaudz nomāc sarunas par mārketingu... Nav nekādu šaubu, ka tas noteikti bija līdzdalīgs, lai novestu modes industriju līdz kapam.

Kas iesākumā bija zinātne, kuras mērķis bija tuvināt zīmolu prognozes tirgus rezultātiem, lai izveidotu nākotnes stratēģijas, nu ir pakāpeniski kļuvusi par baiļu pārņemtu tīklu, kas sargā tikai zīmolu intereses. Par finansiālu institūciju vergiem un akcionāru interešu ķīlniekiem. Marketinga nozare ir kļuvusi par grupu, kura jebkādu tiešu izmaiņu priekšā jau sen zaudējusi autonomiju, kuras galvenā iezīme ir nepatika pret risku, īpaši, ja runa ir par pēdējo deviņu gadu krīzi. Šī izvairīšanās modes industriju ir novedusi dīkstāvē un tās vietā stājusies vienkārša objektu tirdzniecība.

Manuprāt, lai transformētu un uzlabotu mārketingu, šī nozare būtu jāpakļauj antropoloģiskai analīzei.

Uzskatu, ka šo nozari iespējams izmainīt tā, ka tā pamatojas zinātnē par cilvēku uzvedību un kas ir patiesi ieinteresēta tajā, kā mijiedarbojas cilvēki un preces, un no šāda skatupunkta, izveidotu skatu uz nākotni. Manuprāt, zīmolu marketinga komandas ir jāsatuvina, nevis jāplēš uz pusēm. Mūsdienās dizainerus jāizglīto par domājošiem cilvēkiem, kas ņem vērā tirgus tendences un spēj pieņemt lēmumus.

Jāakcentē komandas darbs

Dizaineriem vairāk jāizceļ viņu komandas darbs, lai katrs dalībnieks saņemtu atzinību par padarīto.

Tas ir neticami, ka katras filmas beigu titros mēs redzam pat automašīnu vadītāju un pavāru vārdus - visi iesaistītie tiek detalizēti uzskaitīti, taču kostīmu mākslinieks tiek minēts tikai viens. Tas ir, kā lai pasaka.. ļoti bezgaumīgi (smejas).

Es domāju, ka jāatzīst sieviešu mākslinieku darbs - ko mēs arī darām, kā arī jāveic talantu izpēte dienvidu puslodē. Tur ir liels potenciāls, kuram mēs neesam pievērsušies.

Prezentācijas

Kad notiek modes darbu prezentēšana, prezentācija nav jāorientē uz vienu dzimti, bet uz cilvēkiem kopumā. Šis jau notiek. Modes skates arī vajadzētu straumēt teātros. Bet visbūtiskāk, manuprāt, būtu apvienot dažādu zīmolu modes skates, lai būtu lielāks iemesls tās apmeklēt, jo šobrīd situācija ir nevajadzīgi sarežģīta – runa ir par nokļūšanu norises vietā uz pasākumu, kas ilgst 12 minūtes. Vēl viens labs ieteikums: mudināt lielos zīmolus paņemt jaunākus savā paspārnē un izrādīt viņu darbus pirmsskatē. Tādējādi, kamēr pasākuma apmeklētāji 20 minūtes gaida lielās zvaigznes, tie varētu aplūkot jauno talantu darbus uz tiem pašiem modeļiem, tanī pašā vietā. Ja tiek izrādīts kas labs, lielie zīmoli varētu mazākos pārņemt. To vajadzētu darīt jau tagad, šis attiecas uz mūsu laiku.

Reklāmas līmenis - zems

Man ir diezgan komisks raksts par reklāmu, kuru es šeit nestāstīšu, bet tā galvenā doma ir, ka reklāmas aģentūras savos centienus modes industriju pilnībā pieviļ. Tās vēl aizvien domā, ka, lai reklamētu sezonas apģērbus, mums būtībā pietiek ar vienu bildi un vienu reklāmas kampaņu, kamēr mēs noskatāmies, kā cilvēki bez problēmām spēj skatīties televīziju un pamīšus izmantojot viedtālruni aplūkot piecas vai sešas bildes, kamēr zīmoli un to reklāmas aģentūras uzskata, ka ar vienu bildi ir gana veselam apģērbu klāstam. Kādēļ nepastāv secīga, ilgtermiņa pieeja reklāmai, es nesaprotu. Reklāmas varētu būt interesantākas, izklaidējošas. Ņemot vērā mūsu laikmeta iespējas, līmenis ir ļoti zems.

Arhitektūra

Iespējams, laba doma ir mudināt zīmolus ieguldīt līdzekļus celtniecības nozarē. Arhitekti vēlas uzcelt satriecošas būves, bet zīmoli vēlas, lai viņus atceras, turklāt mūsu sabiedrībā trūkst sociālo mājokļu. Kādēļ nelūgt zīmoliem investēt naudu kādas ļoti savādas ēkas celtniecībā? Iedomājieties - Hilfinger ēka! Vai kāda cita  zīmola vārdā nosaukts centrs. Tādējādi pilsētvide iegūtu atpazīstamu ēku, kas pamīšus izpildītu reklāmas funkcijas. Jauns, inovatīvs vieds, kā izlietot līdzekļus.

Mazumtirdzniecība

Kas attiecas uz mazumtirdzniecību, visu ir jāpārveido, jo metodes kopš 20.gadsimta nav mainījušās. Interneta veikali tika ieviesti tikai deviņdesmito gadu beigās. Laikmetīga pieeja mazumtirdzniecībai joprojām nav atrasta.

Sadarbība

Vērts pieminēt arī zīmolu sadarbības. Šo īpaši dara jauni cilvēki – viņi izveido mazas kolekcijas un orientējas uz nelieliem veikaliem. Ja kolekcija sastāv no milzīga apģērbu apjoma, tas, viņuprāt, ir vecmodīgi. Viņi dod priekšroku dažiem, maziem priekšmetiem. Ja viņi nespēj to uzražot, viņi meklē sadarbības partnerus.

Vainojami arī patērētāji

Vispārējā tendencē, ka uzsvars tiek likts uz apģērbu masveida ražošanu, modei paliekot otrajā plānā, vainojami arī paši patērētāji.

Daudzi cilvēki dod priekšroku frizūrām, tetovējumiem un dažādiem pīrsingiem – viņiem apģērbs nav tik būtisks, jo viņi paši sev jau ir skaisti. Apģērba pienesums viņu izskatā ir sekundārs.

Silikona ielejā cilvēki valkā šortus, sporta kreklus un džemperus ar kapucēm, iespējams, viņiem pieder smokings, bet uzvalkos viņi nestaigā. Viņu viedoklis ir, ka viņiem modei neatliek laika - daudz būtiskāka ir viņu nodarbošanās. Viņi izvēlas nepiedalīties modē kā tādā. Jaunie cilvēki, savukārt mainās ar drēbēm un bieži dārgas drēbes iegādājas kopā.

Japānā ļoti daudzas meitenes iepērkas kopā - it kā būtu dvīņumāsas. Tas ir kaut kas pavisam jauns. Apģērbi tiek iznomāti, aizdoti, mainīti un tamlīdzīgi.

Izaugot no savām vecajām drēbēm, cilvēki tās atdod prom jaunākiem, kuriem tās derēs. Arī mātēm un vecmāmiņām tas ļoti patīk. Līdz ar to patērētāji tagad ir ārkārtīgi dažādi, viņus prognozēt ir grūti. Ir jāiepazīst jaunā paaudze – t.s. paaudze Z un C. Jārēķinās ar to, ka modes lietām viņi ir gatavi veltīt tikai vienu trešdaļu no saviem līdzekļiem.

Vīriešu pienākumi nākotnē pieaugs

IIzskatās, ka vīriešu pienākumi nākotnē eksponenciāli pieaugs.

Mūsu sabiedrībā tas ir kaut kas jauns - jaunā vīriešu paaudze daudz biežāk izvēlas pieskatīt un audzināt bērnus. Tēvi pavada daudz vairāk laika ar bērniem, ved viņus uz skolu, biežāk tos pārnēsā – es redzu mazāk sieviešu ar bērniem.

Vīrieši arī mudina sievietes agrāk radīt bērnus. Mums ir jauna vīriešu paaudze, kuri ir jūtīgāki, elegantāki, mazāk mačo un kuriem, iespējams, vairāk interesē bezbailīga un altruistiska nākotne.

Šim jaunajam vīriešu tipam būs nepieciešams jauns preču piedāvājums, jauna pieeja, citas mazumtirdzniecības pieejas. Godīgi sakot, šī iemesla dēļ es pēdējā laikā nevaru izšķirties par to, vai sieviešu un vīriešu modes skates jāveic kopā.

Kad skatos skašu video ierakstus, vairāk uzmanības veltu sieviešu drēbēm, tās vairāk krīt acīs. Vīriešu mode neatstāj tik lielu iespaidu. Viņu apģērbi “pazūd”, tādēļ domāju, ka tiem nākotnē jāvelta lielāka uzmanība.

Uzsvars - uz apģērbu

Noslēgumā vēlos sacīt, ka uzsvars šobrīd ir uz apģērbu, apģērbu un vēlreiz apģērbu. Mode paliek otrajā plānā.

Manuprāt, augstā mode nāks atpakaļ. Modes nami atsāks ražot luksus drēbes, līdzīgi kā tas ir noticis ar smaržu kolekcijām. Mode atkal kļūs par pašizpausmes veidu.

Ceru, ka šie modes nami publicēs savus paraugus internetā kā bezmaksas atvērtu avotu, no kura jauni cilvēki varēs smelties iedvesmu, lai radītu turpmākus augstās modes apģērbus, un tādējādi iemīlēsies kāda zīmola darbos jau tad, kad būs jauni un nabadzīgi.

Dizaina nozarē cilvēki nemitīgi internetā dalās ar idejām. Mode tā nedara. Tā nav altruistiska, tā nesaprot, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kas orientēta uz ciešu sadarbību. Šis ir iemesls, kādēļ mūsdienu modes industrija pati ir vecmodīga.

Raidījumā skan:

1. Illyr - i. chokehold (Illyr)
2. Ryuichi Sakamoto - Zure (Ryuichi Sakamoto)
3. Cornelius - If You're Here (Cornelius) 
4. Lotic - Freefall (Lotic) 
5. Motion Graphics - SoftBank Arcade (Switfcode Version) (Motion Graphics) 
6. Mount Kimbie - Marilyn ft. Micachu (Mount Kimbie)
7. Ryoji - Ikeda (Ryoji)
8. Mac DeMarco - One More Love (Mac DeMarco)
9. Richard Strauss - Aus Italien Op. 16 (Richard Strauss)
10. Finis Africae - Doble Reflejo De La Luna En El Agua (Finis Africae)
11. Ryuichi Sakamoto - Honj (Ryuichi Sakamoto) 
12. Malibu - Held (Malibu) 
13. Bing & Ruth - From Takes (Bing & Ruth) 
14. Tommy Genesis - Bump (Tommy Genesis)