viss kļuvis tik vienkāršs
izdzerts un pasacīts
tikai pie tukša loga
tukša kamene trīc

25. jūlijā Aizsaulē devies dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis un publicists Knuts Skujenieks.

"Klasikas" radošā komanda pauž dziļu un patiesu līdzjūtību Meistara ģimenei, draugiem, domubiedriem un visiem, visiem, kuriem tuvs viņa rakstītais vārds un dārga viņa piemiņa...

Pieminot labestīgo, sirdssiltuma pārpilno un dzīvesgudro Dzejnieku, lai ieklausāmies viņa domu graudos, kas izskanēja 2017. gada 22. februāra raidījumā "Tīrkultūra", atklājot savas pārdomas gan par dzejas un mūzikas tapšanu, gan ritma izšķirošo nozīmi, gan cilvēka grūto ceļu uz sevis atklāsmi…

***

* Dzejoļus jau neraksta tikai ar galvu, bet ar visu ķermeni. Tāpat notiek, sacerot mūziku vai gleznojot. Ja cilvēka organisms ir noguris, labāk ar to nenodarboties un neražot sliktu produkciju. Es pats jau pasen un laicīgi pieliku punktu dzejas rakstīšanai – brīdī, kad biju pateicis to, ko gribēju un varēju pateikt.

* Pats svarīgākais elements, ar ko gan mūzika, gan dzeja ietekmē cilvēku, ir ritms. Teikt, ka ir bagātinoša un primitīva mūzika, nebūtu īsti pareizi; drīzāk vārda „primitīva” vietā būtu jāsaka – elementāra mūzika. Primitīva mūzika sākotnēji nozīmēja pirmatnējo, bet šobrīd zinām, ka ar to saprotam ļoti nabadzīgu mūziku. To īpaši necienu.

* Mūzika ir mēģinājums izteikties, izpausties, jo ritms, kas ir ap cilvēku un mīt arī viņā pašā – tas viss viņu mudina kaut kā izpausties.

Iespējams, sākotnēji pirms melodijas bija kliedziens, kas radies vienlaicīgi ar valodu. Pēc tam parādījās vajadzība ne tikai vienkārši sazināties, bet arī aizpildīt cilvēka laiku.

Tāpat, kā to aizpilda pasaka vai mīts. Mītu cilvēki uztvēra kā svētu patiesību – ka tas tā ir bijis, un tā tam jābūt. Vēlāk šis mīts pārvērtās par pasaku – sāka cilvēku izklaidēt, mācīt, tam bija daudzas izklaidējošas un audzinošas funkcijas. Tādā veidā arī pakāpeniski no vienkāršākām melodijām izveidojās ļoti sarežģīti muzikāli darbi, turklāt visdažādākajos virzienos. Piemēram, tautasdziesmu apdare – tā faktiski ir oriģinālkompozīcija, kurā tautasdziesma iepīta kā raksts audeklā.

* Bērnu improvizācijas – gan muzikālās, gan teksta, gan zīmētās – ir fantastiskas! Ja no bērnības cilvēkā paliek šī bērna ziņkārība un viņš šajā virzienā strādā, viņš palēnām izglītojas – sarakstot vai sakomponējot milzu lērumu sacerējumu, kuri nekur neder, krāsnij vai atvilktnei…

Darbs ir ļoti liels, lai cilvēks tiktu pie tā, ko viņš gribētu pateikt. Tas vispār ir pats grūtākais cilvēka dzīvē!

Ja viņš būs kaut ko īstu atradis pirmkārt jau sev, tad tas, visticamāk, būs derīgs. Vajadzīga sevis atklāsme, un tad tā kļūst objektīva. Teiksim, cilvēks klausās vai raksta dzeju, kas viņu atmodina. Ideālākais variants ir tad, ja viņš, kaut ko noklausoties vai lasot, nospriež: johaidī, tas taču ir tik vienkārši, es arī to būtu varējis uzrakstīt! Bet neuzrakstīja...

* Senajiem grieķiem galvenais ritma skolotājs bija jūra, un ļoti iespējams, ka no tā izveidojās pazīstamie Homēra heksametri, jo tas ir samērā gauss, lēns ritms, bet ļoti precīzs. Un tikpat precīzi ir bēguma atplūdi un paisuma uzplūdi. Arī slavenajai dziesminiecei Sapfo darbiem ir noteikts, īpatns metrs. Un vēl daudziem. Arī man ir vairāki dzejoļi, kurus man ir ļoti grūti lasīt balsī.

* Kādreiz ļoti labprāt dziedāju – nebija man gluži izcila balss, taču dziedāju korī un labprāt arī kompānijās. Diemžēl tagad pēc slimošanas balss nosēdusies.

Šajā raidījumā skan:

1. Colin Stetson - Spindrift (Colin Stetson)
2. Bing & Ruth - Starwood Choker (Bing & Ruth)
3. Arthur Russell - Home Away From Home (Andy Stott refix)
4. Bing & Ruth - Scrapes (Bing & Ruth)
5. Visible Cloaks - Terrazzo (ft. Motion Graphics)
6. Arthur Russell - See Through (Arthur Russell)
7. Visible Cloaks - Valve (ft. Miyako Coda)
8. Animal Collective - Kinda Bonkers (Animal Collective)