Halla Steinuna Stefansdotīra (Halla Steinunn Stefánsdóttir) ir islandiešu laikmetīgās mūzikas grupas Nordic Affect mākslinieciskā vadītāja.

2017.gada rudenī grupa viesojās Rīgā, festivāla "Skaņu mežs" koncertprogrammā "Ziemeļnieces eksperimentālajā mūzikā". "Tīrkultūrai" paveicās tikties ar mākslinieci, lai parunātu gan par skaņu, gan par dabu un klusumu.

Ar Hallu sarunājusies un tekstu ierunājusi Zane Ozola, tekstu tulkojis Oskars Jansons, raidījumu veidojuši Zane Ozola, Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics, mūziku izvēlējušies Halla Steinuna Stefansdotīra un Reinis Semēvics, vizuālais noformējums – Reinis Semēvics.

Par Nordic Affect

Esmu islandiešu grupas Nordic Affect mākslinieciskā vadītāja un vijolniece. Kādu laiku dzīvoju ārzemēs, bet 2005.gadā izlēmu atgriezties uz savu salu un nodibināt šo grupu. Labi nepārzinu mūzikas norises Latvijā, bet pieņemu, ka, līdzīgi, kā citās valstīs, arī šeit nepieciešama liela iniciatīva, lai radītu radošas idejas un padarītu tās sasniedzamas. Tādēļ izveidoju šo platformu – Nordic Affect. Līdz ar grupas dibināšanu, uzreiz sākām pasūtīt jaunu autoru darbus, turklāt mēs spēlējam t.s. senos instrumentiem, no baroka laika perioda. Esam spēlējuši 17.gs mūziku dejām, kā arī pasūtījuši ļoti interesantas 21.gs autoru kompozīcijas, kurām nereti ir sakars ar elektronikas žanru. Kopš tā laika esam tikai auguši, šobrīd esam publicējuši vairākus albumus, un pasūtīto darbu skaits turpina pieaugt.

Ziņa auditorijai

Komponistam rakstot, bijusi sava vīzija. Mēs, pielāgojot skaņdarbu savam kolektīvam, sniedzam savu artavu, un, kad izpildām darbu dzīvajā, publika savukārt piedalās ar savu dzīves pieredzi, tādēļ tas, ko cilvēki pieredz mūsu koncertos, vienmēr ir kaut kas personīgs. Dažos gadījumos esam uzstājušies, atrodoties zāles vidū, publikai sēžot aplī mums apkārt, ar elektroniku un skaļruņiem vērstiem pret viņiem, jo vēlējos radīt veselu… Esmu veidojusi arī skaņu instalācijas – pēdējā tika izstādīta festivāla Dark Music Days ietvaros Islandē. Pirms uzstāšanās ierakstīju telpas, kurā mums bija paredzēts uzstāties, akustiku, un ierakstīto skaņu ievietoju starp citiem skaņas celiņiem, tādējādi cenšoties pavairot šīs telpas skaņas pieredzi. Šobrīd es un pārējie mūziķi grasāmies uzstāties šeit, Rīgā, tādēļ noteikti pavadīsim dažas stundas iepazīstoties ar telpu, kurā spēlēsim - kā skaņa pa to ceļo, kā skaņu ietekmēs cilvēku klātbūtne un tamlīdzīgi. Mēs veltām daudz laika, lai izprastu katru telpu, kurā spēlēsim – to arī vēlējos izdarīt minētajā festivālā – parādīt, kā skan šī konkrētā telpa. Instalācijas nosaukums bija I Play Northern Lights. Tas bija viens veids, kā šim pievērsties. Pēcāk esam uzstājušies laikmetīgās un rokmūzikas festivālos, un ir interesanti, kā, izpildot dažādus skaņdarbus, dažiem no tiem piemīt spēks klausītājus ievilkt sevī, neatkarīgi no apstākļiem, kādos spēlējam. Skaņdarbi mēdz būt ļoti dažādi – daži pieprasa uzmanību vai kādas konkrētas sajūtas, tādēļ, manuprāt, mūzikai piemīt spēja izmainīt vidi, kurā tā tiek atskaņota. Reizēm var pamanīt, kā publika un arī mūziķi, ļaujas tam, ko jūs spēlējat. Tas ir ļoti interesanti.

Par diviem albumiem un sievišķīgumu

Pēdējā albumā, kuru ierakstījām 2015.gadā, bija tikai sieviešu komponistu skaņdarbi, bet tas nebija darīts ar nodomu. Mēs ļoti izbaudījām darbu ar šīm izcilajām komponistēm. Kad salikām dziesmas albumā, tā tas sanāca, ka katras albumā esošās komponistes uzvārds beidzās ar “-dóttir” – tas ir veids, kā Islandē tiek veidoti uzvārdi – mēs esam mūsu tēvu meitas (smejas). Mans uzvārds, piemēram, ir Stefánsdóttir jeb Stefana meita. Nākamajā albumā ar nosaukumu Rain Damage, kas iznāca šī gada sākumā, mēs devāmies soli tālāk. Mums kolektīvā patīk ieturēt ekoloģisku perspektīvu, un varētu teikt, ka pasaule šobrīd piedzīvo pārmaiņas – tajā rīkojas daži tumši spēki, tomēr līdztekus tiem norisinās maiņa tajā, kā cilvēki domā. Šai maiņai raksturīga iekļaušana attiecībā gan uz situatīvo, gan kopumu, un daži cilvēki to sauc par feminismu vai jaunu, sievišķīgu domāšanas virzienu. Tādēļ albumā Rain Damage izlēmām izpētīt iespējas, kuras piedāvā darbs ierakstu studijas vidē. Mēs paņēmām trīs kompozīcijas, kuru pirmatskaņojums notika Islandē, Roni Horna Ūdens bibliotēkā (Library of Water) – muzejā, kur eksponēti dažādi ar ekoloģijas tēmu saistīti darbi. Mani ļoti pārsteidza, ka tad, kad izpildījām šos skaņdarbus, tai ideoloģijai, kas ietverta šajos skaņdarbos, bija liela ietekme uz apkārtesošajiem darbiem, un tas, manuprāt, ir pierādījums tam, ka mūzikas radīšanā iesaistās ļoti dažādi spēki. Pēc koncerta sapratu, ka notikumam nepieciešams turpinājums – jāieraksta vesels albums Valgeir Sigurðsson studijā Reikjavīkā. Sekoja ļoti intensīvs darbs, mēs kopā veicām dažādus rediģēšanas darbus un varēja just, ka mūsu lomas nemanot saplūda kopā, un tas ir kaut kas, ko iespējams novērot pasaulē kopumā, proti, ka cilvēku lomu sadalījums mainās. Mūsdienu mūziķim jāvariē starp komponista vai kuratora lomām. Šī procesa rezultāts ir albums Rain Damage.

Daba mūzikā

Islandes mūzikas vēsture nedaudz atšķiras no citu valstu vēstures. Dažās valstīs mūzikas vēsture ir ārkārtīgi sena un uz tās bāzes pa virsu plūst popmūzika. Islandē pēdējo gadu laikā mēs, protams, turpinām atrast “senās” mūzikas paraugus, kuri pārsvarā ir baznīcu dziedājumi un man ir bijis gods šādos ierakstos piedalīties, tomēr, tas, kas Islandiešu mūzikā ir interesants, ir tās straujais lēciens 20.gadsimtā ar tādām grupām kā Sugarcubes, kuriem sekoja Bjorka un Sigur Rós. Islandē ir ļoti maz mūziķu, tādēļ mūsu grupai ir ļoti paveicies, ka Islandiešu mūzika pasaulē ir jau pazīstama. Daudzi mūsu komponisti spēlē indie rokgrupās, bet pamīšus raksta elektroniku, tādēļ pie mums valda lielas svārstības. Manas grupas dalībnieki arī ir spēlējuši tādās grupās. Tas, ko es saku, ir, ka islandiešu mūzika lielā mērā ir par pilsētvidi un sociālām tēmām, tomēr, tā kā Islandes dabā ir sastopami dažādi ledāji un geizeri, mūsu mūzika noteikti iedvesmojas arī no apkārt esošās dabas. Reizēm recenzijas ir daudz pateicīgākas, ja mūzika satur dabas atsauces. Pēdējā laikā ir bijuši daži interesanti pētījumi, par to, kā mūsu sabiedrība dzīvo Reikjavīkā, dala tās pašas mēģinājumu telpas, dzīvo saliedēti, iespējams, apmeklē vienas un tās pašas skolas, un tas viss rada ļoti skaistas svārstības, ko daži cilvēki, runājot par mūziku, sauc par islandiešu rokrakstu. Par ekoloģiju es domāju tāpat – kā par attiecībām vidē. Protams, es veidoju arī instalācijas, kurās izmantoju dažādus lauka ierakstus no Islandes dabas. Šobrīd ir grūti izvairīties no citiem cilvēkiem, automašīnām, pilsētas trokšņiem. Vakar es montēju video un audio materiālus, kuri tika uzņemti Islandes augstienē. Man blakus studijā Zviedrijā sēdēja kolēģis, kurš teica: “Klau, te taču nekas nenotiek!”, jo viss, kas tur bija redzams un dzirdams, bija vējš un kalni - tā bija ļoti rāma aina. Bet, jā… Daba, manuprāt, sevī ietver attiecības ar pasauli. Manas attiecības ar, piemēram, ledājiem nevar būt tādas pašas, kā attiecības ar grupas biedriem, ar cilvēkiem.

Klusums mūzikā

Džons Keidžs ar skaņdarbu "4'33", protams, pierādīja, ka īsts klusums nepastāv. (smejas) Instrumenti, kurus spēlējam mūsu kolektīvā, bieži vien tiek spēlēti ļoti zemos reģistros, un, kad strādājam ar komponistiem, bieži vien cenšamies pamanīt dažādas detaļas – dažas manas mīļākās skaņas ir tādas, kuras gandrīz nevar pamanīt, lai gan es, protams, tās dzirdu, jo es jūtu, kā vibrē mans instruments, es dzirdu to skaņu, kad noņemu pirkstu no stīgas, un tajā ir liels skaistums. Atgriežoties pie instalācijas, kuru vakar izstādījām – šis darbs bija par Islandes alām, kur es uzņēmu vairākus kadrus ar akmeņu krāvumiem, kurus cilvēki izmantoja, lai alās orientētos. Es paņēmu to vidi un ievietoju citur – Zviedrijā, kā rezultātā, šis darbs pārtapa par to, kā zviedru publika cenšas orientēties alās, kuras atradās vairāk kā 2700 kilometru attālumā. Instalācijā tika atskaņotas arī šajās alās fiksētās skaņas, tādēļ publika nemitīgi svārstījās starp divām dažādām vidēm. Apmeklētāji pārvietojās pa pilsētvidi, kurā atradās alas. Atgriežoties pie klusuma… Manuprāt, runa ir par ieklausīšanos, kas ir process, kurā piedalās vairākas maņas. Mēs vēl aizvien to līdz galam neizprotam. Mēs, mūziķi, protams, strādājot klausāmies. Mēs klausoties domājam, iesaistām ķermeni, eksperimentējam. Tā ir kā tāda skaista cilpa. Cilvēki klausoties arī orientējas cauri dzīvei – fakts, ka tu neieskrien garāmgājējā, kurš iznirst ap stūri, nozīmē, ka tu tajā brīdī dzirdēji, ka kāds tuvojas. Mūsu ķermenis strādā mums nemanot. Es šobrīd filozofēju dažādos virzienos, bet, protams, mēs vienmēr klausāmies, kad strādājam ar komponistiem vai kādā telpā, domājot par akustiku. Gan, ja ir runa par klusumu, gan par skaļumu. Es mēdzu nodarboties ar improvizāciju, kur es cenšos “izspiest” maksimālu skaļumu no kāda instrumenta.

Starpība starp troksni un mūziku

Mēs mēdzam izpildīt skaistu, fantastisku mūziku, kā arī tādu, kura ir… Mūzikā šobrīd ir lielas svārstības – var redzēt noise vai elektronikas mūzikas ietekmes, robežas mūsdienās ir ļoti neskaidras. Es teiktu, ka visa saknē ir kompozīcija – organizēta skaņa.

Zane Ozola: Harmonijā?

Tā es gluži neteiktu… Ir runa par kārtību… Kā sauca to autoru… Manuprāt, viņš bija vācietis, kurš sarakstīja skaņdarbu, kura norise bija Āfrikā, un tu varēji izstiept roku un ļaut lietum krist plaukstā, un tas izklausījās pēc mūzikas, jo tur bija gan ritms, gan pērkons… Manuprāt, mūsdienu mūzikai jau sen vairs nav robežu.

Mīļākā skaņa

Tam lielā mērā ir sakars ar kontekstu. Ir dažādas man mīļas skaņas, kas var būt konkrētas, atsevišķas skaņas koncertā, kamēr spēlēju. Tā var arī būt kāda skaņa, kuru piepeši pamanu, desmito reizi studijā klausoties pašas ierakstītus lauka ierakstus. Tādējādi bieži vien gadās izveidot stipru saikni ar to, ko dzirdi. Piemēram, ja esi pavadījusi ilgu laiku klausoties kādu noteiktu skaņu, un tad gadās atrasties lidostā, kur pēkšņi izdzirdi kaut ko, kas izklausās tāpat, lai gan avots ir cits. Tas mani allaž pārsteidz. Viss ir saistīts! (smejas)

Šajā raidījumā skan:

Nordic Affect – Clockworking (Nordic Affect) 7:35
Valgeir Sigurosson – Dissonance (Valgeri Sigurosson) 6:13
Nordic Affect - Þýð (Nordic Affect) 9:20
Gyda Valtysdottir – Ancient Mode II – Harry Partch (Gyda Valtysdottir) 3:17
Nordic Affect – Antigravity (Nordic Affect) 4:40
Four Tet – Daughter (Four Tet) 4:55
Nordic Affect – Shades of Silence (Nordic Affect) 7:34
GusGus – Changes Come (GusGus) 7:33
Mum – Faraway Swimmingpool (Mum) 2:55
Bjork – The Gate (Bjork) 6:38