Šonedēļ ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tapušās "Tīrkultūras" galvenais varonis - dāņu izcelsmes avangarda komponists un lautas spēles meistars Jozefs van Visems (Jozef Van Wissem) no Nīderlandes, kurš vairākkārt viesojies arī Latvijā. Uz sarunu viņu aicinājis Reinis Semēvics, bet no angļu valodas sarunu tulkojis Oskars Jansons.

Šobrīd Jozefs biežāk uzturas Ņujorkā. Viņa mūzika - nepārblīvēta un tieša, reizē hipnotiska un melodiska, kas cieņpilni ievelk klausītāju transcendentālā stāvoklī un liek katram palēnināt mūzikas klausīšanos kā individuālu pieredzi. Jozefs nepaguris koncertē dažādās pasaules vietās un lasa lekcijas par lautas "atbrīvošanas" tēmu.

Beidzamajos gados, darbojoties duetā ar pazīstamo kinorežisoru Džimu Džārmušu (Jim Jarmusch), ir izdoti vairāki studijas ieraksti. Turklāt 2013. gadā par abu komponēto mūziku Džārmuša pēdējai filmai Only Lovers Left Alive Jozefs van Visems saņēma Cannes Soundtrack Award 2013, ko piešķir labākajam Kannu kinofestivāla konkursa filmu skaņas pavadījumam. 2014. gadā šo ierakstu izdeva prominentā izdevniecība ATP Records un tas zibenīgi ieņēma vadošās pozīcijas vairākos mūzikas ierakstu topos.

Līdz šim savā radošajā karjerā Jozefs van Visems ir sniedzis teju tūkstoti koncertu visā pasaulē, to skaitā prestižajos festivālos All Tomorrow’s Parties un Primavera Sound. Kopš panākumiem kopā ar Džimu Džārmušu van Visems turpina darbu gan pie savas oriģinālmūzikas (2014. gada nogalē klajā nāca jaunākais viņa studijas albums It Is Time For You To Return), gan pie mūzikas vairākām kino lentēm.

 

Mīļākā skaņa

Man patīk klausīties paziņojumus, kad sēžu lidostā. Pēc 2001. gada 11. septembra tie kļuvuši diezgan draudīgi. Lidostās pavadu daudz laika, tādēļ iedomājos – lidostas ir analoģiskas dabai. Dabas vairāk nav, cilvēki tiecas to likvidēt. Tagad vairs palikušas tikai mākslīgi radītas vides, kā lidostas.

Reizēm interesanti vērot, kā cilvēki atvadās viens no otra. Tas mēdz būt ļoti skumji, sirds plīst pušu, bet man tas šķiet ļoti patiesi.

Tā arī ir dabas analoģija. Kad klausos, kā čīkst bagāžas somu riteņi, man tie atgādina putnu dziesmas. Reizēm, kad sešos no rīta nevaru iemigt, vienīgais, ko dzirdu, ir putni. Dažreiz tie atgādina improvizētus koncertus. Lidostas skaņas ir līdzīgas. Esmu izmantojis šādus lauka ierakstus arī savā mūzikā, piemēram, albumā Stations of the Cross, kas bija analoģija starp Kristus krusta ceļa stacijām un mūsdienu avio un autoostām, piemēram, Hītrovas lidostu vai Džona F. Kenedija starptautisko lidostu un to skaņām. Tas mani fascinē. Bet varu arī sēdēt kaut kur pilsētā un vienkārši klausīties satiksmes skaņās. Stundām ilgi un vienkārši pazust. Tas mani ļoti iedvesmo.

Mūzikas vēstījums

Man šķiet, tam jāpaliek klausītāju ziņā. Man patīk, ja [mūzikas albuma] doma ir atvērta. Es negrasos nevienam sludināt vai uzstāt, ka kāda albuma ideja ir tāda vai citāda. Manuprāt, cilvēkiem gana bieži ir atšķirīgi viedokļi par to, kāda ir viena vai otra mākslas darba doma vai ideja. Vai kādas ir kompozīcijas un tās nosaukuma attiecības – vai tas kaut ko nozīmē.

Man patīk, ja mākslas darbi izsauc dažādas emocijas, nevis kaut ko vienu un konkrētu. Tāpat jūtos par savu mūziku – cenšos to veidot tīru un vienreizēju. Tādu, kas necenšas atdarināt kaut ko citu.

Pirmkārt jau tādēļ, ka spēlēju lautu, kas nozīmē, ka kaut kādā ziņā man idiomātiski jārēķinās ar baroka perioda lautas repertuāru, ko savos darbos cenšos pārrakstīt un pārveidot. Es apzinos, ka gala rezultāts nebūs populārā jeb mainstream mūzika vai kaut kas tāds, kas sacentīsies ar to mūziku, kuru pārstāv milzīgas korporācijas, bet tas mani pilnībā apmierina. Es gribētu, lai klausītājam mana mūzika šķiet kaut kas īpašs vai personīgs, ko viņiem varbūt ieteicis kāds draugs. Un tas, ko es ar to cenšos pateikt – tas ir klausītāja ziņā. Tai jābūt klausīšanās pieredzei. Es ceru, ka tā atšķirsies no visa pārējā, ko atskaņo radio, kas, manuprāt, skan diezgan ārā metami. Katru reizi, kad klausos popu pa radio, man visas dziesmas skan tāpat. Man patīk cilvēki, kas meklē kaut ko jaunu. Kad dzirdu kādu sakām, ka mana mūzika ir kaut kas specifisks, ka tas nav priekš visiem - es to uztveru kā komplimentu. (smejas) Lieliski!

Mūsdienu populārā mūzika ir vienkārši garlaicīga, es to nevaru ciest.

Citas mākslas

Man ļoti patīk kino, daudz lasu. 

Esmu Basa Jana Ādera fans (Bas Jan Ader) – viņš ir flāmu mākslinieks, kura pēdējais darbs, tiešā nozīmē, bija viņa pazušana. Viņš ar buru laivu devās okeānā un pazuda. Tā bija domāta viņa pašnāvība. Darbs saucās “Brīnumainā meklējumi”, kam bija iecerētas trīs daļas, taču tālāk par pirmo viņš netika.

Viņam ir arī pāris lieliski video darbi. Viņš ar velosipēdu brauca Amsterdamas kanālos un filmēja savus kritienus. Vai to, kā, sēžot krēslā, krita no jumta vai, karājoties zaros, no kokiem. Tos darbus sauca “Krišana”. Viņš mani ļoti iedvesmo. Man patīk savāda māksla. Īpatnēja mūzika, literatūra, gleznas. Viss šobrīd ir ļoti modernizēts. Arī vizuālo mākslu bieži vien taisa ar ciparu tehnoloģijām – viss izskatās tāpat. Mani interesē māksla, kas nav pārstrādāta. Jēlmateriāls, kas izlaužas no visa pārējā. Tas, kas neizskatās tā, ka ir acīmredzami uzņemts ar digitālu fotokameru. Mūzika, kas atšķiras no mūsdienu pīkstuļiem, bez dziedāšanas korekcijām, autotūneriem un tml. Man patīk neapstrādātas, īstas lietas.

Klausāmā mūzika

Klausos ļoti dažādu mūziku. Lai iedvesmotos saviem darbiem, protams, klausos diezgan daudz klasisko un lautas mūziku. Tādu mūziku kā The Fall. Tomēr klausos arī visādu savādu elektroniku. Luku Ferāri (Luc Ferrari). Grupas Earth un Sunn O))). Maz zināmu metālu. Man pārsvarā patīk lēna mūzika. Tas nosaka manu gaumi visos žanros. Šobrīd klausos Lorenu Konorsu (Loren Connors). Jūsu raidījumā liktu arī Sunn O))). Tad atskaņotu Raepen, ja jums viņu izdosies sadzīt rokā. (smejas) Es ar viņiem tikko Nīderlandē nospēlēju koncertu. Neesmu drošs, vai viņam ir publicēti albumi, bet viņa mūzika ir diezgan monotona, gluži kā elpošana, ar dažiem ritma elementiem.

Nākotnes mūzika

Manuprāt, mūzika, kāda tā ir šobrīd, kā mēs to saprotam un esam pieraduši patērēt, mainīsies.

Man šķiet, ka nākotnē mūziku izpildīs mājās, notiks privātas uzstāšanās kā viduslaikos, jo kādā brīdī finansējums mūzikai pazudīs. Situācija pasaulē šobrīd kopumā ir slikta – cilvēki cieš. Klausīties mūziku būs grūtāk, tā būs grūtāk pieejama.

Šobrīd vairumā rietumvalstu viss ir civilizēti. Ir daudz vietu, kur iespējams aiziet un paklausīties mūziku, viss ir subsidēts, ir dažādi likumi un noteikumi, kas šīm pasākumu norises vietām jāievēro, tādēļ ir grūti atrast koncertu, kura ieejas maksa būtu, teiksim, tikai pieci eiro. Tas mainīsies. Mūsdienās orķestru kļūst mazāk, nauda šajā nozarē paliek tikai mazāk. Visur pie varas nāk labējie. Kas parasti seko?

Pirmā lieta, kas parasti pazūd, ir grūti saprotama māksla un mūzika. Tā pazudīs. Beigās viss atkal būs kā viduslaikos. Viduslaikos cilvēki nevarēja dzert ūdeni, jo tas bija pārāk piesārņots, tādēļ viņi dzēra alu. Tas nāks atpakaļ.

Tas jau šobrīd notiek - ūdenim ne vienmēr var uzticēties, var saķert dažādas slimības. Mūzikā notiks tas pats. Būs atsevišķi ļaudis, kas pasūtīs privātus koncertus savās mājās. Tomēr, tas visu kopējo piedāvājumu novietos līdzsvarā, jo vara, kas šobrīd pieder lielajām ierakstu kompānijām un nauda, kas stāv aiz lielajām grupām, vairs neko nenozīmēs, jo mainīsies visa iekārta. Ja būs mākslinieki, kas spēs kaut ko izpildīt dzīvajā, piešķirot savam priekšnesumam kaut kādu maģiju, kas spēs piesaistīt cilvēku interesi un to noturēt uz kādu stundu, tad būs. Bet tas notiks privāti, cilvēku mājokļos. Manuprāt, tāda būs beigu aina un man tas šķiet labi – tas ir ļoti godīgi.

Džims Džārmušs

Kad spēlējam kopā, es par Džimu nedomāju kā par slaveno režisoru. Kad strādājam, mēs runājam kā draugi.

Džārmušs ir diezgan piezemēts cilvēks, mums ir daudz kopīga, arī mūzikā – mums abiem patīk rokenrols un avangards. Mēs vienkārši pie kaut kā kopīgi strādājam, un viss. Kaut kādā ziņā, man šķiet, ka tieši manis dēļ viņš atgriezās mūzikā vai vismaz es šajā pavērsienā biju līdzdalīgs. Man ir liels gods tā teikt – ka atkal pievērsu viņu mūzikai, jo sākotnēji Džārmušs bija mūziķis, nevis režisors.

Vienubrīd viņš tam atmeta ar roku un sāka strādāt kino, bet pirms tam viņš spēlēja new wave grupās. Nezinu… Lai strādātu kopā ar kādu, tam jājūtas kā piedzīvojumam un tiem jābūt maniem draugiem, ar kuriem labi saprotos. Līdz šim esmu darbojies mūzikā tikai šādi. Reizēm draudzība ar laiku pazūd, reizēm ne. Tā notiek. Zini, tā sajūta, kad tev ir sešpadsmit un jūs ar draugiem nodibināt savu pirmo grupu un tas šķiet ārkārtīgi aizraujoši – tā ir tā sajūta, kuru cenšos saglabāt.

Raidījumā skan:

1. Jozef Van Wissem & Jim Jarmusch - Etimasia (Jozef Van Wissem & Jim Jarmusch)
2. Grouper - Vital (Grouper)
3. Forest Swords - The Plumes (Forest Swords)
4. Dirty Beaches - Displaced (Dirty Beaches)
5. Jozef Van Wissem & Jim Jarmusch - The More She Burns The More Beautiful She Glows (Feat. Tilda Swinton)
6. Tom Waits - Talking At The Same Time (Tom Waits)
7. Neil Young - Guitar Solo 1 (Neil Young)
8. Colleen - Breaking Up The Earth (Colleen)
9. Noveller - Concrete Dreams (Noveller)
10. Metallic Falcons - Berry Metal (Metallic Falcons)
11. Jozef Van Wissem & Jim Jarmusch - The Mystery Of Heaven (Jozef Van Wissem & Jim Jarmusch)
12. The Knife - A Cherry on Top (The Knife)
13. Holly Herndon - Control And (Holly Herndon)
14. Neil Young - Do You Know How To Use This Weapon? (Neil Young)
15. Colleen - Geometria Del Universo (Colleen)
16. James Ferraro - Nushawn (James Ferraro)
17. Jozef Van Wissem - After The Fire Devoures All It (Jozef Van Wissem)
18. Jozef Van Wissem & Jim Jarmusch - Etimasia (Reprise)
19. Grouper - 6 (Grouper)