"Sergejs Nakarjakovs spēlē trompeti tā, kā mēs, pārējie, elpojam, ja paveicas," tā par lielisko, 1977. gadā dzimušo mūziķi raksta laikraksts San Francisco Chronicles.

Viņu dēvē ne tikai par trompetes Paganīni, bet arī trompetes Karūzo, par jauno krievu burvi, par talantu, kuram nav līdzīga. Savu apbrīnu jaunajam mūziķim paudis arī viens no mūsdienu izcilākajiem trompetistiem Vintons Mārsaliss.

Sergejs Nakarjakovs trompetes spēlei pievērsies pēc bērnībā pārciestas muguras traumas, kas lika pamest klavierspēli. Bet katram mākonim ir zelta maliņa — tieši trompete Sergejam Nakarjakovam pavērusi ceļu uz pasaules prestižākajām skatuvēm un festivāliem.

Viņa repertuārs tālu pārsniedz trompetei rakstītās mūzikas krājumu robežas. Tas veidots pēc īpašas receptes — Sergejs Nakarjakovs spēlē daudz dažādu transkripciju, sevišķi lielu vērību veltot stīgu instrumentiem rakstītai mūzikai. Ne jau velti kritiķi teic, ka Nakarjakova trompete dziedot kā vijole vai čells.

Tiešraidē no Vīnes Konzerthaus viņa fenomenālo spēli dzirdējām divos opusos - Mečislava Veinberga Trompetes koncertā Sibemolmažorā un V.A. Mocarta Ceturtajā mežraga koncertā Mibemelmažorā KV 495, kuru Sergejs aranžējis flīgelhornam.

Austrijas Radio simfoniskais orķestris, diriģenta Hannu Lintu vadībā šovakar atskaņoja arī somu mūziku - Magnusa Lindberga opusu Feria un Žana Sibēliusa simfonisko poēmu "Tapiola" op. 112.