29. augusta vakarā Latvijas Radio 1. studijā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izskanēja leģendārās dziedātājas un komponistes Lolitas Vambutes jubilejas autorkoncerts, kuru tiešraidē piedāvāja Latvijas Radio 3 "Klasika". Tiešraides koncertu vadīja muzikoloģe Daiga Mazvērsīte.

"28. augustā dziedātājai un komponistei, simfoniķa Jāņa Ivanova kompozīcijas klases absolventei Lolitai Vambutei svinama apaļa jubileja, un līdzīgi savam vienaudzim, šī gada gaviļniekam Raimondam Paulam, arī Vambute nav apstājusies savā radošajā darbībā ne mirkli. Māksliniece katru dienu vairākas stundas aizvada pie klavierēm, vingrina balsi, uzstājas koncertos Vācijā un viesošanās reizēs arī Latvijā," stāsta muzikoloģe Daiga Mazvērsīte. "Pērn ar triju dziesmu priekšnesumu viņa piedalījās mūzikas un mākslas festivālā "Bildes", apliecinot savu labo muzikālo formu. Līdz ar to Lolita Vambute ir gatava jubilejas koncertam, par kura vietu izraudzīta Latvijas Radio 1. studija – mākslinieces sirdij tuva un mīļa telpa, kur 70. gados tapuši Lolitas Vambutes dziesmu ieskaņojumi."

Lolitas Vambutes jubilejas koncertā uzstājas pati jubilāre, Mirāžas džeza orķestris un stīgu grupa, džeza dziedātāja Inga Bērziņa, kas ieskaņojusi piecas jaunākās Vambutes dziesmas ar Gunāra Rozenberga aranžējumiem. Solistu vidū arī lieliskā džeza dziedātāja Ieva Kerēvica, Siguldas bigbenda solists Raimonds Eizenšmits, ar kuru duetā Lolita Vambute uzstājusies festivālā "Bildes".

Programmu papildina vokālais ansamblis "Neaizmirstulītes" un Ivo Sildegs, komponista Jāņa Sildega dēls (der atgādināt, ka Jāņa Sildega vokālajā ansamblī "4+4" savulaik dziedājusi arī Lolita Vambute). Tiek atdzīvinātas arī atmiņas par 50. un 60. gados populāro duetu Māsas Vambutes, jo dzied arī Lolitas māsa Regīna Vambute. Pie diriģenta pults stājies viesis no Vācijas Tomass Šlerka (Thomas Schlerka) – Diseldorfas Filharmonijas biedrības galvenais diriģents un Krefeldas simfoniskā orķestra vadītājs.

Dziedātāja un komponiste Lolita Vambute-Štarka dzimusi 1936. gada 28. augustā Rīgā, strādnieku ģimenē, tēvs kritis karā, Lolitu un viņas vecāko māsu Regīnu uzaudzināja māte. Trūcīgo apstākļu dēļ nebija iespēju īstenot savu muzikālo talantu, līdz pavērās iespēja sākt dziedāšanas nodarbības Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas klubā, kur abu māsu vokālās dotības ievēroja latviešu estrādes celmlauze, pianiste un komponiste Elga Igenberga. Viņa izveidoja duetu "Māsas Vambutes", un, Igenbergas pamudināta, Lolita iestājās J. Mediņa mūzikas vidusskolā, sākumā kandidējot uz kokles klasi, taču pedagogs Jānis Līcītis tik augstu novērtēja Lolitas Vambutes spējas, ka uzņēma meiteni mūzikas teorijas un kompozīcijas klasē. Pēc tās beigšanas 1963. gadā Vambute studijas turpināja Latvijas Valsts konservatorijā, kur nonāca simfoniķa, profesora Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē. 1968. gadā tā absolvēta ar simfonisko poēmu, jau studiju periodā apliecinot dziesminieces talantu.

Mūzikas vēsturnieks, profesors Oļģerts Grāvītis rakstījis: "Es biju liels Lolitas talanta cienītājs.

Viņa bija šarmanta, ar skaistu, skanīgu balsi apveltīta, smalkjūtīga un gaumīgi tērpta jauna sieviete, pret kuru vienaldzīgs nevarēja palikt neviens.

Līdz šai dienai atceros lieliskās Lolitas Vambutes komponētās un dziedātās dziesmas "Balto bērzu zeme", "Es neesmu burve", "Mana labā zeme", "Es ticu tev" un daudzas citas, kurās bija jaušama simfoniskās mūzikas elpa. Tās nebija dejojamas meldijas, bet augstas klases kompozīcijas, kas iejūsmināja pat Jāni Ivanovu."

Vairākos jaunrades konkursos Vambutes dziesmas izcīnīja godalgas, Radio studijā tās iedziedāja Zigfrīds Račiņš, Margarita Vilcāne, līdz, sākot ar 1970. gadu, Vambute pati ķērās pie savu kompozīciju ieskaņošanas. Līdz ar to Lolita Vambute kļuva par pirmo sievieti – dziesminieci Latvijā, kas vienā personā apvienoja dziesmas autori un izpildītāju.

Uzstādamās ar Ādažu vokāli instrumentālo ansambli "Suvenīrs" 1972. gada festivālā "Liepājas dzintars" Lolita Vambute plūca Labākās solistes laurus. Vokālā meistarība ļāva darboties arī vokālās pedagoģijas jomā, Vambute dziedāšanu mācījusi Andrejam Lihtenbergam, bijusi Ikšķiles un Ādažu kultūras namu vokālā pedagoģe.

Lolita Vambute visu mūžu saglabājusi aktīvu interesi par visiem mūzikas žanriem, 70. gados viņa regulāri apmeklēja Polijas galvaspilsētā rīkotos festivālus "Varšavas rudens", aktīvi iepazinās ar poļu jaunāko estrādes repertuāru, dažas poļu melodijas iekļaujot arī savā repertuārā. Savukārt Lolitas sacerējumus "Pīlādžu vīns" un "Tuvums" dziedājušas arī poļu estrādes dziedātājas. Vairākas dziesmas ieskaņotas duetā ar Andreju Lihtenbergu.

1983. gadā Komponistu savienības valdes sēdē Lolita Vambute vienbalsīgi tika uzņemta Komponistu savienībā, taču pēc atteikuma sadarboties ar čeku KS biedra karti tā arī nesaņēma un bija spiesta emigrēt uz VFR, kur līdz šim dzīvo Zolingenas pilsētā.

Par šādu soli Latvijas Televīzijā tika izdzēsti viņas dziesmu ieraksti un koncertfilmas, viņas vārds pēkšņi tika izsvītrots no Padomju Latvijas mūzikas dzīves. Saglabājušies vien ieraksti Latvijas Radio.

Vācijā Vambute strādājusi par mūzikas pedagoģi, turpinājusi komponēt. 2006. gadā Lolitu Vambuti atjaunoja Latvijas Komponistu savienības biedru sarakstā.

Kopš 90. gadiem atjaunojusies mākslinieces saikne ar dzimteni. Lolita Vambute uzstājusies koncertos – ar Siguldas bigbendu, kori "Ausma", pianistu Juri Kļavu. Ar neparastu enerģiju un darbaspējām apveltītā dziedātāja piedalījusies džeza leģendu koncertā Kongresu namā (2008), Latvijas Radio 2 jubilejas un džeza vecmeistara Ivara Mazura 80. jubilejas koncertā Splendid Palace (2009) – visos kopā ar Mirage Jazz Orchestra, bet 2012. un 2015. gadā dziedājusi "Bildēs".