Ceturtdien, 18. decembrī, plkst. 20.00 tiešraidē no Rīgas Doma Latvijas Radio 3 "Klasika" pārraidīja Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas koncertu "Nakts lūgšana". Tajā skanēja Pētera Čaikovska "Jāņa Zeltamutes liturģija" un "Deviņi garīgi dziedājumi".

Koncerts "Nakts lūgšana" Hermaņa Brauna fonda rīkotā festivāla Winterfest repertuārā jau kļuvis par tradīciju. Tas ir ceļš uz Mūžīgās Gaismas sadzirdēšanu – caur nakts lūgšanu un mieru, caur nopūtu un čukstu, caur klusumu. Koncerts uzlūkojams kā īpaša ceremonija: gada tumšākajā laikā baznīcas svētajā klusumā Latvijas Radio koris ikvienam sniedz iespēju ieraudzīt gan dvēseles iekšējo gaismu, kas silda un dāvā cerību, gan izjust bezgaldaiļās mūzikas nedziestošo starojumu.

Viens no trim Vispasaules Svētītājiem – Konstantinopoles arhibīskaps Jānis Zeltamute, kurš pasaulē nācis Antiohijā ap 347. gadu kara virsnieka ģimenē, radījis mūsdienās pazīstamo un Pareizticīgajā Baznīcā izmantoto liturģijas formu. Sākotnēji tika izmantota apustuļa Jēkaba radītā liturģija, kas ilgusi aptuveni 12 stundas. Vēlāk Bazīlijs Lielais to saīsināja, bet Zeltamute izveidoja šodien lietoto formu.

Lai gan daudzi jo daudzi krievu komponisti savā daiļradē pievērsušies šīs liturģijas komponēšanai, Latvijas klausītājiem pazīstamākās un iemīļotākās ir Sergeja Rahmaņinova un Pētera Čaikovska komponētās "Jāņa Zeltamutes liturģijas".

Pēteris Čaikovskis, kuru nākamgad pasaule godinās 175. gadskārtā, savu "Jāņa Zeltamutes liturģiju" komponējis 1878. gadā, un tās pirmais atskaņojums noticis 1879. gada jūnijā Kijevas universitātes baznīcā, pēc tam vēl kādā Maskavas dievnamā, bet 1880. gada novembrī – slēgtā koncertā Maskavas konservatorijā. Pirmais publiskais "Jāņa Zeltamutes liturģijas" atskaņojums noticis 1880. gada 18. decembrī Maskavas krievu muzikālās biedrības ārkārtas sanāksmes ietvaros.

Savukārt "Deviņu garīgu dziedājumu" tapšanas laiks datēts no 1884. līdz 1885. gadam, savukārt pirmatskaņojumu tie piedzīvojuši 1886. gada 1. martā Maskavas Konservatorijas zālē maestro Vasilija Orlova vadībā. Arī 9 garīgu dziedājumu teksta pamatā ir krievu pareizticīgās baznīcas liturģija.