Ar poļu soprānu Agu Mikolaju LNSO tikās pirms diviem gadiem Parīzē, kad Prezidentūras koncertu laikā tika atskaņots Džuzepes Verdi Rekviēms, un Aga bija viena no solistēm.

Kopš tā laika viņa nonākusi uzmanības lokā un kopā ar Andri uzstājusies arī citos koncertos Francijā. 26. maija vakarā viņa bija soliste LNSO sezonas noslēguma koncertā, atskaņojot Riharda Vāgnera vokālo ciklu "Vēzendonkas dziesmas".

"Verdi Rekviēma atskaņojums un Latvijas orķestra vieskoncerts Parīzē bija ļoti nozīmīgs projekts," pirms koncerta atzina dziedātāja.

"Mūsu mīla bija abpusēja - man ar orķestri un orķestrim ar mani... Un tagad tā turpinās! Latvijā esmu pirmoreiz, un mani šeit interesē viss - gan kultūra, gan ēdiens, bet svarīgākais ir tas, ka mūsu sirdis pulsē vienā ritmā."

Pirmo reizi Vāgnera "Vēzendonkas dziesmas" Aga Mikolaja pēc Andra Pogas uzaicinājuma dziedājusi kādā no festivāliem Francijā kopā ar Lionas orķestri; pēc koncerta Andris teicis, ka šis cikls jānodzied arī Rīgā.

Kā tas īsti ir - dziedāt vācu valodā? "Katrai valodai ir noteikta melodija un likumi - vācu vokālajā mūzikā īpaši nozīmīgi ir parūpēties par pareizu izrunas un likumu ievērošanu. Vācu valodā ir daudz līdzskaņu, tāpēc nepieciešama perfekta zilbju izruna, bez tam šī valoda mazliet palīdz interpretācijai, jo vārds var gan izgaismot, gan ieēnot intonāciju, un šo likumu ar izmantot interpretācijā. Man bija tā laime privāti mācīties pie Elizabetes Švarckopfas - tie bija seši gadi, kuru laikā strādājām pie ļoti dažāda repertuāra, bet svarīgākā lieta, ar ko vienmēr sākām, bija teksts."

Un kādas ir teksta un mūzikas proporcijas Vāgnera "Vēzendonkas dziemās"?

"Šis cikls ir mīlestības pilna saruna starp ģeniālu poēziju un pārdabisku, sirdi aizkustinošu mūziku. Matilde Vēzendonka bija Vāgnera mūza. Viņi gan nebija laulāts pāris - taču ticu, ka emocijas virmoja mākslas robežās."