31. jūlijā Zalcburgas festivālā notika Alvja Hermaņa iestudētās Riharda Štrausa operas "Danajas mīla" pirmizrāde, kuras ierakstu Eiroradio tiešraidē "Klasika" aicināja baudīt 6. augusta vakarā.

Pirms operas Ināra Ancāne piedāvāja sarunu ar laikraksta "Diena" kultūras žurnālistu Jegoru Jerohomoviču, kurš pirmizrādi vērojis klātienē un secinājis, ka festivāla izsmalcinātā publika ar entuziasmu un ovācijām uzņēmusi reti uzvesto Štrausa operu, kuru režisors pasniedz kā žilbinošu orientālo pasaku.

"Iestudējums ir unikāls - "Klasikas" klausītājiem vēlos ieteikt apskatīt plašo fotogaleriju, kas pieejama Zalcburgas festivāla mājas lapā, jo šoreiz Alvja režijas idejas cieši saistītas ar vizuālo pasniegšanas veidu," sarunas sākumā uzsver Jegors. "Šajā izrādē režisors turpina spilgtās vizualitātes līniju, kuru iesāka "Jenūfa" - viens no veiksmīgākajiem Alvja iestudējumiem, kas tika izrādīts Briselē, Boloņā un Poznaņā. Spilgts iestudējums bija "Divi Foskāri", kur uzsvars uz gleznieciskumu.

"Danajas mīla" turpina šo ļoti spilgto, košo vizualitātes valodu Alvja Hermaņa muzikālajā teātrī.

Kā jau sacīju, lai iespaids būsu pilnīgāks, klausītājiem noteikti jāaplūko bildes un kadrus no izrādes, kas ir ļoti vērienīga: daudz zelta, daudz krāsu, īstenībā - visas iespējamās krāsas, kas raksturīgas grieķu mitoloģijai un Austrumu pasakām.

Režisors itin kā pavēsta: mēs jums stāstām fantastisku utopiju un spilgtu pasaku bez jebkādiem politiskiem un sociāliem vēstījumiem.

Sēžot zālē, atveroties priekškaram, zālē jūtams pārsteiguma vilnis - cilvēki ir sajūsmā par to, ko viņi redz."

Jegors prāto, ka milzu zilonis simbolizē zelta kuģi, ar kuru pie Danajas ierodas bagātākais cilvēks pasaulē - Midass un īsi pārstāsta operas sižetu. "Scenogrāfija un izrādes skatuviskā konstrukcija faktiski paliek nemainīga visu cēlienu garumā, taču Alvis, tāpat kā iepriekš, sadarbojies ar horeogrāfi Allu Sigalovu, tāpēc deja un balets ir izrādes koncepcijas un kopbildes neatņemama sastāvdaļa."

Gandrīz četru stundu garo izrādi krāšņo arī Inetas Sipunovas veidotās videoprojekcijas - līdzīgi kā "Divos Foskāros" La Scala. "Režisors šeit izmantojis austrumnieciskus ornamentus, viss balsīts ornamentālismā, Austrumu estētikā. Tērpu mākslinieka Joza Statkeviča kostīmi atsauc atmiņā arābu un indiešu pasakas. Dekorācijas paliek gandrīz nemainīgas, taču ir brīnišķīga gaismu partitūra, kuru veidojis Gļebs Fiļštinskis - viens no labākajiem gaismu māksliniekiem pasaulē.

Tāpat ir video, balets, un brīžiem - ja vien nedzirdētu mūziku un dziedātāju balsis - varētu rasties šaubas, kas tas vispār ir par žanru...

Jo šis nu reiz ir ļoti sintētisks skatuves mākslas darbs, kurā izmantoti visi izteiksmes līdzekļi, kādus vien varam iedomāties mūsdienu skatuves mākslā."

Ir skaidrs, ka Alvis Hermanis mīl veidot krāšņas un skaistas izrādes. Kā izcils piemērs jāmin arī "Trubadūrs". Vaicāts, cik  pieņema šāda estētika mūsdienu (it īpaši jau Vācijas) skatītājam, kurš pieradis akceptēt režisora konceptuālos domu gājienus, Jegors uzsver: "Alvis Hermanis daudz domā par kontekstu, kurā viņš pasniedz šo darbu - Zalcburgas festivāls ir viens no senākajiem festivāliem pasaulē, un viņš labi zina, kāda publika to apmeklē un kādas izrādes tā redzējusi pēdējās desmitgadēs.

Visi skandalozākie un izaicinošākie iestudējumi Zalcburgas festivāla norisēs ienāca līdz ar intendantu Žerāru Mortjē, kuram patika intelektuāli izaicināt un šokēt Eiropas buržuāzijas pārstāvjus, bagātniekus, kuri gadu desmitiem apmeklē šo festivālu.

Tas piesaistīja kritikas uzmanību visā pasaulē. Taču tas, ko sagaida kritika un tas, ko vēlas publika, ir divas atšķkirīgas lietas. Un pēdējā laikā Zalcburgas festivāls nebūt nav tā vieta, kur baudīt režijas teātri. Tam domāti citi festivāli - piemēram, Eksanprovansas festivāls Francijā."

---

"Danajas mīla", kurai dots apzīmējums "jautra mitoloģija trijos cēlienos", komponēta 1940. gadā, tā ir priekšpēdējā no Štrausa piecpadsmit operām. Šajā darbā komponists vēlējās satuvināt antīko grieķu kultūru un vācu romantismu. Operā apvienots mīts par skaistuli Danaju ar mītu par Midasu, kurš pārvērš zeltā visu, kam pieskaras. "Danajas mīlā" satiekas personāži, kuru ceļi grieķu mitoloģijā nemaz nekrustojas.

Klausītāji pirmizrādē uzgavilēja solistiem – soprānam Krasimirai Stojanovai (Danaja), tenoram Gerhardam Zīgelam (Midass) un basbaritonam Tomašam Koņečnijam (Jupiters). Vīnes filharmonijas orķestri diriģēja maestro Francis Velzers-Mests, kurš arī tika apbalvots ar skaļām ovācijām.

Zalcburgas festivālam ir bijusi īpaša loma Alvja Hermaņa karjeras attīstībā Rietumeiropā – 2003. gadā šeit viesojās Jaunā Rīgas teātra izrāde "Revidents", par kuru viņš saņēma festivāla labākā jaunā režisora balvu. Sešus gadus vēlāk JRT atgriezās Zalcburgā ar Alvja Hermaņa iestudējumu "Klusuma skaņas".

Pēdējos piecos gados Zalcburgā Alvis Hermanis iestudē operu – Bernda Aloīza Cimmermaņa "Zaldātus" (2012), Herisona Bērtvisla "Gaveinu" (2013), Džuzepes Verdi "Trubadūru" (2014–2015).

Opera "Danajas mīla" Zalcburgā skanēs arī 8., 12. un 15. augustā.