Volfganga Dārziņa (1906-1962) "Latvju deju svīta" sacerēta 1932. gadā - laikā, kad skaņradim ir tikai 26 gadi, bet jaunieskaņota 2017. gada oktobrī - to paveicis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris tā galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā.

Pirms mūzikas - Andra Pogas un mūzikas vēsturnieces Ināras Jakubones komentārs. Pārraidi vada Orests Silabriedis.

Andris Poga: "Ar Volfganga Dārziņa mūziku man pārāk lielas pieredzes kā atskaņtājam nav, izņemot Otro klavierkoncertu. Uzlūkojot 'Latvju deju svītu", jāsecina, ka savā ziņā tas ir tas pats Dārziņš, kā viņš strādā ar orķestri, bet piegājiens, kā viņš strādā ar materiālu, intonācijām, saturisko elementu, ir atšķirīgs. Te ir daudz folkloras - bet ne nacionālromantiskā izpratnē. Šis ir savā ziņā autentiskāks skats uz folkloru.

Lielākais izaicinājums mums bija nošu materiāls un partitūras kvalitāte, balsis. Līdz ar to, ka ierakstu nav, droši varam teikt, ka šis darbs ticis ļoti maz atskaņots.

Šis bija darbs, kur bija ļoti daudz jautājumu par nošu augstumiem, ritmu, dinamiku, instrumentāiciju. Bija jāpieņem dažādi lēmumi - piemēram, kura no īpatni skanošām balsīm ir galvenā. Viegli ar šo partitūru negāja ne man, ne orķestrim, bet ieguvums - latviskā simfonisma citādība. Šim darbam ir cita seja, nekā esam ieraduši redzēt un dzirdēt."

Ināra Jakubone: "Pārsteidzošā kārtā Volfgangs Dārziņš savos divdesmit sešos gados jau uztaustījis sava stila atslēgu! Ne velti Jānis Zālītis, recenzējot pirmo koncertu, kurā izskanēja "Latvju dejas" 1932. gadā, raksta, ka "Volfgangs Dārziņš savā "Latvju  deju svītā" sācis iet nacionālā primitīvista ceļu", bet jau pāris mēnešus vēlāk pēc otrā koncerta atzīmē, ka "tas, kā ar tautas mūziku strādā Volfgangs Dārziņš, atšķiras no tā, kā to dara mūsu izcilākie folkloristi Melngailis, Graubiņš".

Dārziņš gan harmoniskajā, gan melodiskajā ziņā iet citus ceļus, pielāgo citas skaņkārtas zināmajiem meldiņiem, dod citādu dinamiku - tādu, kāda raksturīga 20. gs. folkloristiski domājošajiem Prokofjevam un Stravinskim.

Viņš strādā ar etnisko materiālu, ir ļoti atjautīgs orķestrētājs. Un vēl mēs jau saredzam to, ka viņš ir vizuāli un gleznieciski domājošs."

Pārraides tapšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.