Jaunu un gardu kārtu "Rupjmaizes kārtojumā" klāj pianistes Aurēlijas Šimkus ieskaņotā Pētera Barisona Andante cantabile klavierēm.

"Šī ir pirmā reize mūžā, kad saskaros ar Pētera Barisona klaviermūziku," stāsta Aurēlija. "Man tas ir liels atklājums - pilnībā izjūtu radniecību ar autoru, jo šķiet, ka viņš runā par pavasari, dabu, skaistumu. Kā zināms, Barisons ir vēlīnā romantisma pārstāvis, tāpēc jūtas un vispār augstākas lietas viņš skar caur dabas skaņām. Mūzika ir ļoti orķestrāla - varu iedomāties, kā šeit katru noti spēlētu kāds orķestra instruments. Komponists ir liels krāsu meistars, un tas labi atspoguļojas klavieru faktūrā - tā nav listiska, bet polifona. Ar spēcīgām, pārsātinātām krāsām. Turklāt faktūra ir ļoti caurspīdīga, pārskatāma un plaša, pianistam spēlēt ir ērti. Bet interesanti - spēlējot man šķiet, ka tā ir simfoniska poēma. Skaņdarbs ilgst tkai četras minūtes, taču šķiet, ka aiz muguras ir vesela simfonijas daļa: emociju gamma, emociju uzplūdi, kas sākas nez no kurienes, trīs vai četras kulminācijas šajā mazajā skaņdarbiņā - tas arī dod sajūtu, ka te ietverts vesels stāsts.

Noteikti šo miniatūru paturēšu savā repertuārā! 

Salīdzinot to ar kādiem citiem pasaules klavierskaņdarbiem, nevarētu teikt, ka daudzi rakstīti šādā stilā. Tas ir spilgts darbs - ar savu seju."