"Rupjmaizes kārtojuma" otrajā laidienā - Marģera Zariņa miniatūra "Deja". To atskaņo pianiste Sandra Jalaņecka.

Sandra ir pirmā no daudzajiem mūziķiem, kura aizsākusi šo ierakstu sēriju. Vaicāta, ko viņai izsaka Gunda Vaivode izvēlētais nosaukums - "Rupjmaizes kārtojums", pianiste atzīst: "Ļoti skaisti un trāpīgi!"

Viņa arī prāto: "Marģeris Zariņš mums, pianistiem, vislabāk ir zināms ar "Tokātu" - tas ir darbs, ko pedagoģiskajā repertuārā spēlē itin bieži. Vēl pieejama ir "Groteskā deja", "Šūpuļdziesma", arī "Žīga un senā deja", kas ir pārlikums no baleta "Svētā Maurīcija brīnumdarbi". Bet tad arī tas ir gandrīz viss.

Iestudējot "Deju", guvu īstu baudu - mani uzreiz uzrunāja piecu astotdaļu taktsmērs, kas nav parastais latviskais kvadrāts četru vai divu ceturtdaļu taktsmērā. Tā ir dzirkstīga, latviska mūzika ar kokles imitāciju.

Mēs, pianisti, latviešu mūzikas kontekstā vienmēr esam bijuši privileģēti, jo lielākoties katrs komponists klavierēm kaut ko ir rakstījis. Taču nekad nebūs par daudz..."