Māsa un brālis - Madara Liepiņa un Daumants Liepiņš  - latviešu komponistu instrumentālās kamermūzikas jaunieskaņojumu projektā "Rupjmaizes kārtojums" piedalās ar jaunieskaņotu Emīla Dārziņa simfoniskās miniatūras "Melanholiskais valsis" nezināma autora veidotu versiju vijolei un klavierēm. Madara atklāj, ka šī versija, salīdzinot ar pirmavotu, ir personiskāka, intīmāka, bet nekādā gadījumā ne sliktāka. "

Ja orķestra krāsās šī tomēr ir balles deja, tad kamervariantā tā šķiet vairāk kā paša personīgais valsis ar sevi. Tā ir ļoti sirsnīga, emocionāla, gaiša mūzika.

Sarežģītākais bija panākt tembrāli daudzveidīgu skanējumu, jo skaņdarbs ir rondo formā un tēma vairākkārtīgi atkārtojas, tādēļ nedrīkst to spēlēt vienādi, citādi gan klausītājam, gan pašam mūziķim var palikt garlaicīgi. Lai tā nebūtu, var spēlēties ar dinamiku, nedaudz arī ar štrihiem, bet visam jābūt elegantam." Daumantaprāt sarežģītība slēpjas atrast līdzīgajā atšķirīgo: "Centos atrast daudz veidu, kā izspēlēt šo valša viens-divi-trīs. Tā ir maza nianse, ko pirmajā brīdī varbūt nevar saklausīt, bet, atkārtoti dzirdot šo ierakstu, ieteiktu tam pievērst uzmanību".