24. aprīlī Latvijas Radio studijā pulcējās Egīls Šēfers (klarnete), Marta Spārniņa (vijole), Anti Kortelainens (vijole), Ieva Puriņa (čells), Jānis Stafeckis (kontrabass) un Toms Ostrovskis (klavieres), lai visi kopā ieskaņotu Jāņa Mediņa "Romantiskas spēles Nr. 2". Bet pirms mūzikas, kā allaž, visai jautra saruna!

Somu mūziķis Anti Kortelainens atzīst: "Šis darbs noteikti ir radinieks kādam tango - domāju tikai, vai Jānis Mediņš, to rakstot, klausījies Argentīnas tango, vai tomēr somu tango..."

Tieši Egīls Šēfers bijis tas, kurš uzaicinājis akurāt šos mūziķus - savus dombiedrus - apvienoties šī skaņdarba iestudēšanā un ierakstā. Viņš atzīst: "Līdz šim par šo darbu neko nezināju, un arī informācijas par to nav nekādas. Tas labākais, ka opusam nav partitūras! Sākām to pētīt pirmajā mēģinājumā. Protams, visi zinām slaveno Jāni Mediņu, mūsu operkomponistu, bet... sākām šo opusu spēlēt, viens uz otru skatījāmies un brīnījāmies.

Manuprāt, tas ir interpreta sapnis, ka viņš var darīt to, ko grib! Nezinu, vai tas būs putukrējums, drīzāk saldenskābais dzērveņu ievārījums...

Te ir reminors, visi esam vidējā reģistrā, visi salipuši kopā, tā pārdomīgi un somiski. Stila ziņā varētu teikt - pirmais latviešu Crossover."

Jānis Stafeckis: "Kārtējo reizi ar izbrīnu secinu, ka latviešiem tik ļoti patīk tango!

Tā jau ir - arī tango ir pietiekoši daudz dramatisma, smeldzes, pesimisa, kas mums, latviešiem, nav svešs - tā mums atliku likām.

Varam tikai nojaust, kāda mūzika tolaik skanēja - šķiet, darbs sacerēts 20. gados - laikā, kad mūsu valsts šūpulis tika kārts. Un to acīmredzot spēlēja neformālos apstākļos."

Marta Spārniņa: "Lasīju reiz, ka Jānis Mediņš dienējis Latvijas strēlnieku kara kapelā. Varbūt kādās vakariņās šis opuss viņam bija jāspēlē? Mēs te centāmies spēlēt diezgan akadēmiski..."

Ieva Puriņa: "Šis varētu būt labs koncerta piedevu skaņdarbs - neiekļausim to pamatrepertuārā, bet jauki ir tas, ka to var spēlēt dažādos satāvos. Oriģinālpartitūrā ir vijole, čells un klavieres, un tur ir tāds latviešu melanholisms... Ir jauki šādi jaunatklājumi!"

Toms Ostrovskis: "Egīls minēja putukrējumu, dzērveņu ievārījumu... Bet es atvēru notis un secināju, ka mana partija neiziet ārpus mazās oktāvas. Tad gara acīm man rādījās tabaka, ko kubiešu dāma rullē cigārā uz sava lielā, apaļā gurna karstajā vakarā. Un tās ir tās romantiskās spēles - smagnējas, bet vienalga - romantiskas."