Jāņa Mediņa (1890-1966) opera "Luteklīte" datēta ar 1939. gadu, un "Rupjmaizes kārtojuma" otrajā kārtā no tās godā celtas simfoniskās dejas.

2017. gada oktobrī Lielajā ģildē tās jaunieskanojis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris tā galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā.

Andris Poga: "Interesants pavērsiens - tieši ar Jāņa Mediņa opusu sākām gan mēģinājumus, gan ieraksta procesu. Kādā pārtraukumā aprunājos ar mūziķiem, un bija pārsteidzoši, ka vairāki no viņiem neatkarīgi izteica viedokli, ka varbūt, ierakstot šo un līdzīga veida mūziku, mēs varētu izdot albumu "LNSO un LeNeSOns"...

Jo šī mūzika ir tik ļoti krāsaina, bērnu koncertam piestāvoša, žilbinoši instrumentēta. Tas ir opuss, kas pelnījis atrasties programmā.

Kāpēc man tik ļoti šī mūzika patīk? Tāpēc, ka ļoti trāpīgi uzrakstīta, izcili profesionāli - vari paņemt kaut Prokofjeva partitūru, no "Romeo un Džuljetas" vai "Pelnrušķītes"... Tas trāpīgums, kā Mediņš strādājis ar raksturiem, un viņa profesionalitāte orķestra faktūrā - izpildītājam atliek tikai īstenot to, kas uzrakstīts, nevis izdomāt, kas jāizdara, lai skanētu. No visiem jaunieskaņotajiem opusiem tieši šajās dejās skaņuraksts bija "vislietojamākais", bez papildus iejaukšanās."

Mūzikas vēsturniece, LMIC vadītāja Ināra Jakubone: "Šo nosaukumu biju dzirdējusi, bet juka ar Jāņa Kalniņa operu "Lolitas brīnumputns", un tā jau ir - vari mēģināt iemācīties nosaukumus, bet, ja neesi dzīvajā dzirdējis, tad tās ir tikai rindiņas vēstures grāmatās. Paldies, ka ieskaņotas šīs dejas, ka varam dzirdēt, kā tās skan! Zinu, ka opera bijusi adresēta pavisam maziņiem bērniem. Jānis Zālītis savās recenzijās norādījis gan tās plusus, gan mīnusus. Lielais mīnuss - Alvīnes Ozolas librets, kurš, maigi izsakoties, bijis neizstrādāts. Lielais pluss - Jāņa Mediņa meistarība, prasme radīt trauksmainu ainu nomaiņu, orķestra krāsainību. Tomēr simfoniskā koncerta programmā šo darbu es neliktu..."

Pārraides tapšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.