"Rupjmaizes kārtojuma" trešajā laidienā klausāmies Jāņa Ķepīša 1953. gadā sarakstīto "Dziesmu" čellista Kārļa Klotiņa un pianista Riharda Plešanova ieskaņojumā. Starp citu, Jānis Ķepītis savulaik ilgus gadus bijis Latvijas Radio koncertmeistars...

Kārlis Klotiņš: "Ar Jāņa Ķepīša mūziku pirmoreiz saskāros Emīla Dārziņa muzikas vidusskolā - toreiz kameransamblī spēlējām viņa klavieru trio. Ar "Dziesmu" ir tā - no vienas puses esmu pat priecīgs, ka skolas laikā to neesmu spēlējis, jo tagad nāktos tās interpetāciju meklēt un atrast no jauna. Kopā ar Rihardu iepazīstot notis, atklājām, cik tomēr krāsaini autors rakstījis, ar kādām faktūras piebalsīm! Esam priecīgi, ka mums piedāvāja tieši šo opusu."

Rihards Plešanovs: "Daudzi principi klavierfaktūrā izmantoti no Ķepīša "koncertmeisrarēšanas" pieredzes. Pavadījums - it kā vienkāršs, pat šablonisks, bet komponistam vietām izdevies ar mazām niansēm, akcentiem, impresionistiskām  harmonijām atsvaidzināt šo nedaudz šablonisko gleznu."

Kārlis: "Raugoties no čella partijas viedokļa - būtu grūti šo dziesmu nodziedāt, dažs labs lēciens tur ir specifisks... Taču saturs - patīkams un mājīgs."

Rihards: "Skaņdarbam raksturīgs vieglums - un tas ir pats sarežģītākais, ka šo mūziku nedrīkst atskaņot smagnēji, ar grumbu pierē... Tas ir smeldzīgs, bet vienlaikus - ļoti gaišs."

Kārlis: "Iespējams, ka koncertprogrammā šis nebūtu darbs, ar ko atklātu koncertu, bet kā atsevišķa, neliela miniatūra, jauka piedeva patīkamā lauku koncertzāles atmosfērā "Dziesma" būtu iederīga."

Rihards: "Gribas vilkt paralēles ar Jaņa Rozentāla gleznām - kaut pagājis krietns laiks, tās vēl joprojām nav zaudējušas savu aktualitāti, nekas tajās pēc naftalīna nesmaržo... Tās ir svaigas un dzīvo."

Vai puišu teiktais nozīmē, ka arī klavieru kvartets Quadra varētu pievērsties Jāņa Ķepīša mūzikai? "Gatavojoties šim ierakstam, tieši par to arī runājām, ka varētu pievērsties latviešu vecmeistariem - gan duetos, gan lielākā sastāvā. Jo svarīgi koncertmāksliniekam notraukt putekļus no repertuāra, kas daudz spēlēts un dzirdēts skolas laikā un konkursos, jo pamatā jau šie darbi tomēr paredzēti skatuvei," rezumē Kārlis Klotiņš.