Imants Zemzaris savu miniatūru "Agri no rīta" sacerējis 1975. gadā, kad tikko bija absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju.

Ieva Dzērve smej - tas esot tieši viņas dzimšanas gads. "Kad Jānis mani uzaicināja piedalīties "Rupjmaizes kārtojumā", biju priecīga, bet, kad uzzināju, ka tas būs tieši šis darbs, biju pārlaimīga! Jo ilgu laiku šī kompozīcija nozīmēja manu ideālo rītu - pieceļos, piespiežu podziņu un klausos... Ierakstā to izpildīja pats komponists kopā ar Andri Ābelīti, domāju - nu, ko vēl es varu pateikt? Jā, bija drusku grūti, bet sirdij tik tuvi..."

"Tieši Ieva mani iepazīstināja ar šo darbu - savādā kārtā nebiju to dzirdējis, tas īsti nav repertuāra skaņdarbs. Uzdevums nav liels, taču ļoti atbildīgs gan. Noklausījos Ievas doto albumu - nu, dikti feini! Trompete skan tā, it kā cauri mākoņiem parādītos saulīte, jo līdz tam rasas pilieni klavierfaktūrā. Negribējās pat traucēt Ievu," - tā Jānis Porietis.

Ieva: "Šis patiesi ir izcils agrs rīts - plūstošs, svaigs, tīrs. Tāds, kādu mēs visi vēlamies piedzīvot. Ļoti skaista kompozīcija! Tīrība, noskaņa... Neko pat analizēt negribas."

Kāds ir skaistākais beidzamā laika rīts abu mākslinieku dzīvē?

Jānis: "Tas bija pagājušajos Jāņos, kad speciāli no rīta braucām uz Ķemeru laipām - migla cēlās, saule atspīdēja... Kā reiz šis skaņdarbs tam šķiet veltīts."

Ieva: "Mani skaistākie rīti ir vasarās divreiz nedēļā, kad eju uz Brīvdabas muzeju pēc zirga uz ganībām. Pļaviņā visi gaida un skatās, pie kura tad nu šoreiz pienākšu..."