"Varētu sacīt, ka esmu apprecējies ar mūziku - no agra rīta līdz vēlai naktij domāju tikai par to. Esmu kļuvis par mūzikas vergu. Taču es to arī mīlu. Mūzika ir izglābusi mani no sliktām domām, kad esmu slims vai kas cits atgadījies," - tā savulaik atzinies Kanādā mītošais un pasaulē slavenākais latviešu pianists Arturs Ozoliņš, kuru 7. februārī suminām 72. dzimšanas dienā, suminām viņa sniegumā klausoties 20. gadsimta 70. gadu beigās veikto ierakstu ar Frederika Šopēna Mazurku laminorā op. 17, Nr. 4.

Tas bija laiks, kad Arturs Ozoliņš pirmo reizi viesojās vēl Padomju Latvijā, un viņa vizīte kļuva par svaigu gaisa malku visiem, kuri pulcējās pārpildītajā Lielās ģildes (toreiz vēl Latvijas Filharmonijas) zālē. Toreiz šķita, ka dzelzs priekškars beidzot pacēlies!

Arturs Ozoliņš dzimis 1946. gadā Lībekā, jurista Godfrīda Ozoliņa un brīvmākslinieces Silvijas Ozoliņas ģimenē. Dzīvojot Buenosairesā, Argentīnā, ar klavierēm zēns iepazīstas piecu gadu vecumā, kad viņa pirmās skolotājas ir māte un vecmāmiņa, kuras apguvušas klavierspēli pie leģendārā pianista Edvīna Fišera. Sešu gadu vecumā Artūrs zaudē māti un 12 gados kopā ar tēvu un brāli pārceļas uz Kanādu. Šeit viņš nonāk komponista Tālivalža Ķeniņa gādībā, kurš palīdz Artūram sagatavoties iestājpārbaudījumiem konservatorijā.Artūrs Ozoliņš jau 13 gadu vecumā iestājas Toronto Karaliskajā mūzikas konservatorijā drīz seko koncerti, pirmās stipendijas un atzinība. 1961. gadā viņš pirmoreiz muzicē kopā ar Toronto simfonisko orķestri, ar kuru vēlāk saistīs cieša un ilggadēja radoša sadarbība. Rodas iespēja studijas turpināt Parīzē pie Nadjas Bulanžē un Vlado Perlemutera, kā arī Mannesa mūzikas koledžā Ņujorkā.

Arturs Ozoliņš ar spožiem panākumiem koncertējis abos Amerikas kontinentos, Austrālijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Vācijā u.c. Vairāk nekā 40 gadu viņš ir Kanādas mūzikas dzīves centrā, ieguvis izcilas balvas prestižos konkursos un festivālos. Viņa kontā ir daudzi ieraksti. Dzīvodams un strādādams tālu no Latvijas, viņš allaž spēlējis un popularizējis latviešu komponistu darbus, par ko ir saņēmis arī Pasaules brīvo latviešu apvienības balvu. Balvu kontā arī Kanādas Juno Award 1980. gadā, "Lielā mūzikas balva 2002" un Triju Zvaigžņu ordenis (2003. gadā).