"Ave Sol bija, ir un būs fenomenāls," saka maestro Gido Kokars par savu un dvīņubrāļa Imanta Kokara auklējumu - kamerkori Ave Sol, kas veidojis spožu lappusi latviešu kora vēsturē.

Maestro ir savs skaidrojums par leģendām apdvestā kora unikalitāti un tā veiksmīgo radošo ceļu. "Mums, Kokariem, bija pašiem sava kora vokālā skola, ko ieviesām vēl pirms Ave Sol dibināšanas. Tā nebija mūsu prasība, bet drīzāk ienāca pati no sevis. Esmu domājis, kāpēc viss notika tieši tā? Par savu un Imanta galveno trumpi jeb dāvanu uzskatām nevis leģendas statusu vai kādas milzīgas mākslinieciskas dāvanas no Augšas. Mūsu dāvana bija lielās darba spējas un tas, ka zinājām, kā korim jāskan. Un beigās iznāca kolosāli! Imants Ave Sol izveidoja tādu skanējumu, kādu viņš vispirms dzirdēja pats sevī."

Savukārt muzikologs Arvīds Bomiks atceras ar kora dibināšanu saistītās peripetijas: "1965. gadā Dziesmu svētkos tika piešķirti pirmie tautas koru nosaukumi. Līdz ar to veidojās gluži cita koru kategorija, kurai piederēja "Tēvzeme", "Dzintars", "Dziedonis". Sākās to ārzemju ceļojumi. Viss bija labi, bet, aizbraucot uz festivāliem un redzot, kāda ir repertuāra politika un tās stratēģiskā attīstība, sākās problēmas. Diriģenti teica, ka nav komponistu, kas kaut ko derīgu varētu uzrakstīt. Komponisti savukārt šķendējās, ka nav koru, kam varētu ko uzrakstīt. Jā, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" Visavienības mērogā labi reperezentējās lielformas darbu atskaņošanā, Latvijas Radio koris vairāk strādāja radio studijā, tāpēc bija nepieciešams spēcīgs koris, kas sniegtu impulsu repertuāra attīstībai - lai koncertdzīvē aizpildītu to vakuumu, kas bija. Proti, lai veidotu būtībā profesionālu kori, bet - amatieru statusā." Bomiks arī neslēpj: jaunā kora parādīšanās raisīja pamatīgas pretrunas un nenoliedzami - arī skaudību.

Par kora dibināšanu tiek uzskatīts 1969. gada 16. janvāris. Pirmie koncerti izskanēja VEF kultūras pilī un Rīgas Domā.

"Jo vairāk Ave Sol kaut kur brauca, jo lielāki tam bija panākumi. PSRS Komponistu savienības plēnumos un kongresos Maskavā koris tika sagaidīts un pavadīts ar ovācijām. Profesionālajā vidē citi kori uzmanīgi sekoja līdzi tam, ko dara Ave Sol, kas būtiski ietekmēja komponistu daiļradi. Rezultātā tieši Baltijas reģions bija tas, kurš noteica koru mākslas līmeni PSRS. Tas bija spoži. Skaisti tērpi, skaisti dziedātāji, Imanta un Gido prasme paņemt publiku..."

Vaicāts, kur slēpusies Ave Sol individualitāte, muzikologs Arvīds Bomiks domā - tā bijusi instrumentālā dziedājuma maniere, specifiskais vibrato, dinamiskums. "Tas viss bija jaunums. Un Imants - teju dēmons... Tur bija viss kopā - fantastisks darbs, atbildība, taču viņi visi prata kopā arī priecāties un līksmot."

Par nozīmīgāko Ave Sol sasniegumu, kas vienlaikus veidojusi kora slavas apogeju, Arvīds Bomiks sauc Lūcijas Garūtas kantātes "Dievs, Tava zeme deg" atskaņojumu. Bet vaicāts, kuras trīs lietas ir būtiskākās, ko Ave Sol paveicis, muzikologs teic: "Treškārt, Ave Sol iznesa Latvijas vārdu pasaulē un apliecināja mūsu varēšanu. Otrkārt, viņi bija tie, kuri deva impulsu spēcīgai kordziedāšanas attīstībai Latvijā. Pirmkārt, kora pats lielākais nopelns - ka sniedza varenu impulsu komponistu jaunradei."

Kādreizējais kora menedžeris Guntars Felsbergs Ave Sol skanējuma fenomenu skaidro ar Gido terminoloģiju - ka balsī ir zvans: kā virsvērtība, ar kuru balss tiek iekrāsota. "Otra lieta - ka līderis dzied mikrosekundi pa priekšu. Citi to jūt, un tā ir savā veidā skaņas veidošanas baltā maģija. Treškārt, koris Ave Sol nāca ar būtiski jaunu skatuves organizāciju. Ar skatuves vēju. Dziedātāji nekad negāja nošļukuši, bet nāca ar enerģētiku. Gaisā virmoja fluīdi. Katram dziedātājam bija sava vieta, katrs zināja, kas jādara. Un visbeidzot - brāļiem Kokariem piemita absolūtā kora skaņas dzirde."

Jau kopš kora dibināšans sākumiem koris iedvesmoja latviešu komponistus. Īpaši spilgta radošā sadarbība izvērtās ar komponistu Paulu Dambi.

"Ja nebūtu izveidojies Ave Sol, kas tik aktīvi propagandēja latviešu jaunāko kormūziku, diezin vai būtu izveidojies arī tā sauktais jaunais folkloras vilnis 70. gados. Ave Sol bija kā modernās latviešu kormūzikas interpretācijas paraugs, ar kura svētību komponisti vēlējās meklēt tādus paņēmienus, kādi līdz tam neeksistēja. Tas bija laikmeta pirksts," uzsver Pauls Dambis, daloties atmiņās par radošo sadarbību, kas nesa arī panākumus starptautiskajā arēnā, kā arī eksperimentiem, kas īsti nav realizēti.

Vaicāts, kuras ir trīs vērtīgākās lietas, ko jaunievedis koris Ave Sol, komponists uzsver: "Pirmkārt, tika atraisītas jaunas radošās potences kormūzikas jaunradē. Otrkārt, jaunas vokālās kultūras izkopšana un toņveide. Treškārt, koris Ave Sol veidoja to jauno kora tipu, kurā dziedātāji un diriģenti veido vienu saimes kodolu."

Savas atmiņas par laiku, kas pavadīts kora Ave Sol rindās - stingro disciplīnu un motivāciju, mūzikas mīlestību un slavas brīžiem, ģimeniskuma izjūtu un ikdienas situācijām ar tajās neiztrūkstošajiem kurioziem stāsta kādreizējie Ave Sol dziedātāji Elga Brahmane, Jānis Grigalis un Liene Jakovļeva.