Raidījuma Post factum centrā - Ilgas Augustes stāsts par Berlīnē apmeklēto Artura Maskata operu "Valentīna".

Stāstījumā par "Valentīnas" izrādi Berlīnē - klausītāju atsauksmes, mirkļi ar pašu komponistu pēc izrādes, arī telefonintervija ar pašu Valentīnu Freimani, kura operas izrādi apmeklēja klātienē. Atgādināsim, ka Latvijas Nacionālās operas iestudējums - Artura Maskata opera "Valentīna" - 19. maija vakarā bija skatāms Berlīnes Vācu teātrī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Kultūras programmas ietvaros.

"Šo  noteikti var uzskatīt par unikālu notikumu Latvijas atskaņotājmākslā. Līdzekļi šī projekta realizācijai bija atvēlēti lieli - gandrīz 406 000 eiro, tāpēc kuluāros virmoja dažādi pretrunīgi jautājumi. Replikas jo īpaši asas un ironiskas kļuva, uzzinot, ka pirms izrādes pārdots visai pamaz biļešu. Taču par spīti visām bažām, Berlīnes Vācu operas zāle bija gandrīz pilna - tajā ir 1865 vietas," stāsta Ilga. Viņa arī atklāj, ka pirms izrādes pie operas kasēm stāvējusi skatītāju rinda, un ir pārliecināta par lūk, ko:

"Varam tikai minēt, kā būtu nostrādājis tas, ja pie operas būtu bijusi kaut viena šīs operas afiša vai baneris. Tomēr novēroju, ka Vācijas avīzēs pirms šīs operas izrādīšanas bija plaša publicitāte tieši Valentīnas Freimanes personībai."

Vēl Ilga Auguste stāsta, ka pirms operas notikusi vēsturnieka Gustava Strengas ievadlekcija, un uzrunas pirms izrādes teikuši Latvijas un Vācijas ārlietu ministri, kuri trāpīgi skaidrojuši šīs operas saturisko ievirzi un argumentējuši šī darba rādīšanas kontekstu.

"Protams, Publiskās diplomātijas kultūras programmas izrādei ir gluži cits statuss, tāpēc grūti teikt, cik tajā bija vienkāršu klausītāju," teic Ilga un stāsta, kādus ļaudis pulcējis šis iestudējums. "Bet pats galvenais - uz izrādi bija ieradusies arī pati Valentīna Freimane, kurai šobrīd ir 93 gadi. Viņa nekavējoties nokļuva apkārtējo uzmanības krustugunīs." Viesizrādē Berlīnē uzstājies operas pirmais sastāvs ar Ingu Kalnu titullomā. "Solisti, koris un orķestris skanēja tik koši, ka šķita - atdeve bija par visiem 200 procentiem!"

Turpinājumā uzklausām arī klausītāju viedokļus. Viena kundze dalās pārdomās par Valentīnas Freimanes grāmatu un pauž pārsteigumu, ka par šo tēmu uzrakstīta arī opera, cita klausītāja, kas neko nav zinājusi par šī laika notikumiem Latvijā, atzīst, ka opera ir tik tēlaina, ka ļauj uz notikumiem paskatīties no malas, savukārt mūziku atzīst kā pārsteidzoši melodisku, ekspresīvu. Pēc izrādes pārdomas pauž arī klausītājs Hanss Vakters Šrams - vijolnieks kādā Berlīnes amatierorķestrī. Viņš ļoti rūpīgi analizē gan mūziku, gan saturu, gan dziedātāju sniegumu.

Savukārt "Kultūras rondo" veidotāja Ingvilda Strautmane iztaujā operā sastapto režisori Margo Zālīti, kura slavē mākslinieku atdevi un spēcīgo ansambli, kā arī opernama akustiku, kurā Artura Maskata mūzika skanējusi fantastiski. "Liela veiksme no muzikālā viedokļa!" Turpat arī mākslas zinātniece Māra Trautmane, kura atzinīgi vērtē operas parādīšanu Rietumu auditorijai.

Ilga Auguste vēl stāsta, ka operas izskaņā aplausi nav rimušies 10 minūtes, un visi skatītāji zāli atstājuši domīgi.

Atgriezies Latvijā, pārdomas par piedzīvoto pauž arī pats Arturs Maskats: "Joprojām manī valda vesela emociju jūra... Tā bija ļoti liela atbildība mūsu mūzikas un kultūras priekšā.

Pozitīvākais - ko gan gaidīju, gan par ko biju pārsteigts - ka mūsu opera parādījās milzīgā krāšņumā! Apzināti šo mūziku esmu veidojis tā, lai katrā lomā būtu ko parādīt. Visi darīja labāko, ko spēj, nerunājot jau par šīs izrādes muzikālo sirdi - Modestu Pitrenu.

Visi bija mobilizējušies un izjuta milzīgu atbildību, visi strādāja iedvesmoti. Un - vislielākais prieks par to, ka klāt bija arī pati Valentīna! Gandarījums ir liels..."

Savukārt pati Valentīna Freimane telefonintervijā no Berlīnes pēc operas noskatīšanās pauž šādus vārdus: "Manī dzīvo divi cilvēki - tas, kurš dziļi aizkustināts par to, ka Arturs Maskats, kura mūziku ļoti cienu, iedvesmojies no mana atmiņu stāsta un radījis aizkustinošu mākslas darbu. Taču manī dzīvo arī profesionāls kritiķis, kurš operā saskata dažas lietas, ko būtu gribējusi savādāk. Taču kritiku izrādes vakarā "noliku gulēt". Brīnišķīgā formā bija visi. Biju pārsteigta, ka vācu publika reaģēja ar tik milzīgu jūtu uzplūdiem - tas man tiešām bija pārsteigums! Izrāde ir liels panākums, arī aplausi bija tik ilgi, tik gari...

Pati uz skatuves negāju tāpēc, ka uzskatu: opera ir patstāvīgs mākslas darbs, un nevajag šīs lietas jaukt kopā. Cenšos no tā distancēties un raudzīties uz operu kā izdevušos mākslas darbu.

Jā, ir daži iebildumi pret režijas lietām, dekorācijām. Taču man negribas sevi traucēt šajā priecīgajā un saviļņotajā dvēseles stāvoklī, kādā esmu pēc operas apmeklējuma. Tā ka varu tikai apsveikt Latvijas operu ar panākumiem Berlīnē!"

Džuzepes Verdi Rekviēms Cēsīs un Parīzē

"Tā ir liela Latvijas uzvara," - tā 18. maija Parīzes Elizejas lauku teātrī notikušo Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojumu vērtē diriģenta Andra Pogas aģentūra Sarfati, kas sadarbībā ar LNSO un Latvijas prezidentūras ES Padomē Publiskās diplomātijas un kultūras programmu organizēja šī darba atskaņojumu Parīzē. Ka šis projekts vainagosies ar panākumiem, Ilze Medne pārliecinājusies jau Cēsīs, kur Rekviēms tika atskaņots pirms došanās uz Parīzi. Tiesa, solistu sastāvs bija cits, taču tik un tā - skanējis izcili... "Andris Poga spēja tik ļoti pazīstamajā darbā atrast jaunas detaļas un vienlaikus ar pārredzošu skatu uzbūvēt brīnumainu mūzikas celtni. Var manīt, cik liels un rūpīgs bijis sagatavošanās darbs..." Visi mākslinieki bijuši izcili, solisti - brīnišķīgi. Jo īpaši Ilze slavē Lienes Kinčas un Oļesjas Petrovas saskanīgo dziedājumu - nudien, kā māsas!

Muzikoloģe Inese Lūsiņa 18. maijā bijusi Parīzē un pēc redzētā un dzirdētā neslēpj savu sajūsmu: "Liels gandarījums un lepnums, kā LNSO, kora "Latvija" un starptautiskā solistu kvarteta sniegumā izskanēja Verdi Rekviēms... Elizejas lauku teātrī ir 1600 vietu, un tas bija teju pilns. Darbs skanēja tik ļoti emocionāli, tik augstā emocionālajā temperatūrā, kādu gadījies baudīt vien retu reizi visā mūžā. Publikas ovācijas turpinājās minūtes desmit, neviens negāja projām. Rekviēma lasījums - dziļi personīgs; tajā bija sakoncentrēta lūgšana, izmisums, cerības." Arī Inese jo īpaši atzīmē abu sieviešu solistu balsis - Agas Mikolajas un Oļesjas Petrovas sniegumu.

Liepājas Simfoniskais orķestris Rundālē

Dāvis Eņģelis slavē koncerta pirmo daļu: spilgtākais iespaids par Mendelszona Vijolkoncertu, kurā soliste bijusi Līga Baltābola. "Kopumā koncerts bijis labs, tikai žēl, ka Šūberts neizdevās kā kulminācija." Dāvja spriedums par orķestra saspēli ar diriģentu Lucu Kēleru atzinīgs: varējis redzēt, ka orķestris niansēti seko līdzi katram diriģenta žestam.

Tikām koncertā sastaptais vijoļmākslas vecmeistars Valdis Zariņš teic tā: "Koncertu klausījos ar ļoti pacilātu sajūtu. Priecājos gan par orķestra skanējumu, gan solistiem. Šūberta Lielā simfonija ļoti patika, nerunājot par solisti Līgu Baltābolu Mendelszona Vijolkoncertā - visaugstākās klases līmenis, izcils tonis, skanējums. Ieraksta variants! Par dzirdēto esmu ļoti pateicīgs."

Stīgu kvartets Artemis jaunatklātajā Dzintaru Mazajā zālē

Andris Dzenītis un Liene Jakovļeva vēsta par Artemis kvareta koncertu, kas izskanējis jaunatklātajā Dzintaru koncertzālē - tas viennozīmīgi ir šīs nedēļas lielākais prieks. Rekonstruētā Mazā zāle būs lieliska kamermūzikas zāle. Kvartets Artemis kārtējo reizi pierādījis, ka ir viens no pasaules vislabākajiem, turklāt tajā pirmā vijole ir jūrmalniece Vineta Sareika. Andris arī atzīst - sen nav baudīta tik monolīta kamermūzikas programma. Pirmajā daļā - Mocarta 14. stīgu kvartets ("Pavasara"), otrajā - Antonīna Dvoržāka 13. stīgu kvartets. Programmā bijis iekļauts arī Pētera Vaska Piektais stīgu kvartets. Liene slavē programmas ieceri un akustiku un abi kopā atzīst, ka šī būs lieliska vieta kamermūzikai. Mocarta interpretācija bijusi specifiska, neparasta, savukārt Pētera Vaska kvarteta atskaņojums uzrunājis ļoti, ļoti dziļi. Dvoržākā abi klausījušies kā brīnumā.