Šoreiz atbalsis no Lucernas Lieldienu festivāla, Marutas Rubezes vēstījums par kamerorķestra Sinfonietta Rīga un krievu vijoles zvaigznes Aleksandra Sitkovecka saspēli 11. aprīlī, kā arī atskats uz Profesionālā pūtēju orķestra "Rīga" un Andra Pogas koncertu 15. aprīlī un LNSO mūziķu un Gunta Kuzmas sarūpēto koncertu "Mocarta un Štrausa serenādes kokiem" 16. aprīlī.

Sinfonietta Rīga koncerts "Haidna simfonija un Panufņika vijolkoncerts"

Maruta Rubeze uzsver, ka ar uzviju īstenots koncerta pieteikumā afišētais piedāvājums. "Haidns un Šnē - ļoti saderīgs pāris jebkurās skaitliskajās attiecībās!"

Viessolists Aleksandrs Sitkoveckis Rīgā muzicējis jau 2008. gadā, un jau toreiz tapa skaidrs, ka mūsu priekšā ir smalks meistars. Šoreiz viņa solospēlei piemita īpaša intimitāte, toņa kultūra, inteliģence, izsmalcinātība, mūzikas mīlestība, kas, izbaudot nianses perfektajā priekšnesumā, ļāvusi aizrauties elpai. Arī piedevās spēlētais Bahs - fantastisks. Sitkoveckis ir dvēselisks stāstnieks.

Gan Andžeja Panufņika Vijolkoncertu, gan tā atskaņojumu slavē koncertā sastaptais muzikologs un vijolnieks Boriss Avramecs. Pēc bagātīga faktu klāsta par pašu Panufņiku Boriss uzsver Sitkovecka spēles kvalitāti: "Viņš pārstāv vareno krievu skolu, Jehūdi Menuhina skolu un dižu vijoļspēles tradīciju."

Vērtējot Oskara Herliņa opusu, Maruta uzsver: "Ir pamats priekam, ka mirāžas vietā tapusi pievilcīga skaņas matērija un Sinfonietta Rīga repertuārs kļuvis par vienu kvalitatīvu latviešu simfoniskās mūzikas paraugu bagātāks."

Pārdomās par dzirdēto dalās arī komponists Arturs Maskats: "Interesantākais šķita tas, kā skaņdarbi viens ar otru sabalsojas, cik precīzi izveidota programmas koncepcija." Tāpat komponists slavē Sinfonietta Rīga augsto muzicēšanas līmen: "Mūziķi spēj momentāni pārslēgties no viena stila uz otru, jūtas meistarīgi un ērti jebkurā skaņdarbā! Un Haidns - šī mūzika ir Normunda Šnē stihija..." Maskatam ļoti paticis arī Oskara Herliņa darbs: "Tajā jūtams jauns skatījums uz stīgu orķestra iespējām. Katra pauze, intonācija, katra nianse ir ļoti svarīga. Tas ir kā ceļojums, kurā klausītājam noteikti jādodas līdzi, un orķestris šajā ziņā ir jūtīgs pavadonis. Darbs zaigo, mirdz, ir iekšēji tembrāli un asociatīvi bagāts." Īpašs prieks Arturam Maskatam arī par Panufņika koncerta lielisko atskaņojumu.

LNSO koncerts "Mocarta un Štrausa serenādes kokiem"

Orests Silabriedis ar komplimentiem neskopojas: koncerts bijis elegants, asprātīgs, izstrādāts; nācis prātā termins "harmonijorķestris", kas bijis aktuāls 18. gadsimta otrajā pusē. Tikām Inga tieši Mocarta Gran partita kontekstā uzsver, ka tā būtu ideāla mūzika vasaras vakaram - to klausoties, jāliek lietā iztēle. Otrajā daļā - Riharda Štrausa darbs, kura interpretācijā šķitis, ka īstā atslēga tomēr paslīdējusi garām. Tiesa, pats komponists nav devis pārāk pateicīgu uzdevumu diriģentam.

Windstream noslēgums

"Liels prieks par Fransē - it kā tukša, bezjēdzīga mūzika, bet - tik eleganta, lakoniska, ka dara prieku," vērtē Orests. Komplimenti saksofonistam Oskaram Petrauskim par virtuozo un cementējošo spēli!

Igora Stravinska koncerta sakarībā Orests trāpīgi atzīmē: "Pilnīgi plānprātīga mūzika - huligāniska, bezkaunīga, tieši kā Parīze 1923. gadā... Šķiet, tikai Andris Poga un Reinis Zariņš ir spējīgi šāda satura mūziku atskaņot tik žilbinoši..."

Inga uzsver - programma bijusi ideāli sakārtota: no skiču veida darbiem līdz lielajam orķestra skanējumam vakara finālā - Džeimsa Bārnsa Trešajai simfonijai. Šo koncertu pilnā apjomā "Klasikas" ēterā varēsim baudīt 22. aprīļa vakarā.

Lucernas Lieldienu festivāla atskaņas

Inga Saksone nesen atgriezusies no Lucernas. Pēc otrreizēja šīs pilsētas apmeklējuma Ingu pārņēmusi sajūta, ka mūzika tur godā celta tiek visu gadu. Lucernas Lieldienu festivāls notiek jau 27 gadus. Kopš uzcelta slavenā Lucernas koncertzāle jeb Lucernas Kultūras un kongresu centrs, daudzi koncerti notiek tieši tur. Tomēr festivāls, protams, aptver visu pilsētu.

Lucerna - tās ir neskaitāmas nacionalitātes, visu paaudžu klausītāji, daudz un dažādu industriālas ievirzes muzeju, gleznains kalnu apvidus, ezeri, kuģīši.

Kopumā Lieldienu festivāla laikā notikuši 14 koncerti ar 91% apmeklējumu jeb 8400 klausītājiem. Festivāls - žanriski daudzveidīgs: opera, koris, simfoniskie un vokālsimfoniskie koncerti, arī meistarklases un pasākumi ģimenēm.

Inga Saksone apmeklējusi četrus koncertus Lucernas Kultūras un kongresu centrā. Visupirms tas bijis Monteverdi kora un senās mūzikas orķestra "Anglijas baroka solisti" koncerts Džona Eliota Gārdinera vadībā, kurā skanējusi Baha "Augstā mesa". "Pārliecinājos, ka Gārdiners patiesi ir meistarīgs senās mūzikas tulks, skanējums ir burvīgs, tembru saspēle - spilgta." Tomēr Ingu pārsteigusi savdabīgā zāles akustika, pie kuras jāpierod.

Pēc tam - Dienvidrietumvācijas (Bādenbādenes) Radio simfoniskā orķestra un diriģenta Ingo Mecmahera interpretētā Gustava Mālera Sestā simfonija. "Interpretācijas ziņā - parasts koncerts ar ārišķīgu diriģenta vadību, pārmērīgi ieslīgstot detaļās un pazaudējot kopējo virzību un uzsverot savdabīgas detaļas. Tomēr vācu orķestra kvalitāte - slavējama."

Spoži iespaidi saistāmi ar Marisa Jansona un Bavārijas Radio simfoniskā orķestra sniegumu. Pirmajā koncertvakarā - Dvoržāka Stabat Mater ar Bavārijas Radio kori un teicamiem solistiem. "Bēthovena klavierkoncertu atskaņoja Radu Lupu, kurš pasāžas spēlēja neuzkrītoši, it kā nevērīgi. Viņam piemīt laba humora izjūta, kas uzplauka arī piedevās." Festivāla vainagojums - Antona Bruknera Sestā simfonija: koncertzāles īpašā akustika, BRSO varenā skaņa un Marisa Jansona meistarība veidojusi izcilu kombināciju, kas raisījusi izcilu līdzpārdzīvojumu.

Inga arī pastāsta, kā tiek noformēti koncertu programmiņu stāsti, ilustrē rūpes par publiku (klepus konfektītes pirms koncerta un šokolādīte pēc koncerta) un preses pārstāvjiem, kā arī akcentē pasākumus, kas ieskicē Lucernā turpmāk gaidāmos koncertnotikumus. Šai sakarībā tikšanās ar ASV komponistu un mediju speciālistu Todu Mahoveru, kurš savā meistarklasē pastāstījis par Lucernas simfonijas tapšanu. Materiāls simfonijai tapis Lucernas ielās: komponists aicinājis iedzīvotājus viedtālruņos un citās skaņu ierīcēs fiksēt dažādas pilsētas skaņas un sūtīt viņam. Kopumā šobrīd iesūtīti aptuveni 15 000 ierakstu, kurus iesūtījuši 4-5000 cilvēku. Skaņu apstrādes procesā autors meklējis skaņu līdzības ar klasiskajiem instrumentiem, un simfonijas pirmatskaņojums gaidāms 5. septembrī. Šī būs jau ceturtā Mahovera simfonija, kas veltīta konkrētai pilsētai (līdz šim viņš veidojis Toronto, Edinburgas un Pertas simfonijas).

Inga arī uzsver Lucernas daudzveidīgo mūzikas dzīvi, atzīmē publikas inteliģences līmeni un atgādina, ka šovasar Lucerna svinēs Pjēra Bulēza 90. gadu jubileju. Vasaras festivāla pamattēma būs humors, un tajā piedalīsies arī Andris Nelsons, ar Bostonas simfoniķiem atskaņojot Šostakoviču un Štrausu.