22. janvārī 120. dzimšanas dienu svin pasaulē slavenākais rīdzinieks, kuram bija lemts kļūt par vienu no izcilākajiem novatoriem pasaules kino vēsturē  – Sergejs Eizenšteins.

Pats viņš par sevi rakstījis vārdus, kas nu jau ļoti bieži citēti; tik bieži, ka jau draud kļūt par klišeju: “Puisītis no Rīgas. Paipuisītis. Nevis zēns, nevis puika, bet tieši puisītis. Paklausīgs, uzvedīgs, prot pievilkt kāju. Puisītis no labas ģimenes. Un tāds es esmu palicis līdz sirmam vecumam.”

Eizenšteina mantojums – inovatīva revolūcija kino montāžas principos, tas viens;  kino vēsturē hrestomātiskas filmas-šedevri, otrs, un apjomīgi sējumi ar teorētiskiem darbiem – tas trešais.

Montažors, režisors, teorētiķis. Un – pietiekami sarežģīta personība, kuru joprojām varam minēt, šifrēt, interpretēt…

Eizenšteina dzimšanas dienas svinību Rīgas ballīte notiks pirmdien, 22. janvārī, kinoteātrī "K.Suns" un viesiem tiks piedāvāta daudzveidīga programma –  Latvijas režisoru dokumentālās filmas par Eizenšteina dzīvi, personību un daiļradi: režisora Anša Epnera 1978. gadā uzņemtā filma "Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds", Herca Franka 1979. gada filma "Atmoda", Escaping Riga (2014) – Dāvja Sīmaņa insenētais biopiks par diviem pasaulesslaveniem rīdziniekiem – ne tikai Sergeju Eizenšteinu, bet arī Jesaju Berlinu, kā arī  Eizenšteina slavenākā filma – kuru droši varam saukt par kino vēstures hrestomātiju, 1925. gadā uzņemtais “Bruņukuģis Potjomkins” – un uzreiz klāt tai arī saldajā ēdiens – filmas oriģinālmūzika, kuru īpaši šim seansam radījis  komponists Platons Buravickis.

Eizenšteina dzimšanas dienas ballītes gaidās “Piejūras klimata” studijā viesojas divi Latvijas eizenšteinologi – kino zinātnieks Agris Redovičs un kino režisors un teorētiķis Dāvis Sīmanis.  Saruna rit par Eizenšteina nozīmi pasaules kino vēsturē, Rīgas nozīmi kino ģēnija tapšanā un gaidāmo jubilejas pasākumu.

Raidījuma izskaņā – par interesantām repertuāra filmām Rīgas kinoteātros. Šonedēļ par režisores Anjēzes Vardas  un fotogrāfa JR kopdarbu – dokumentālo filmu “Sejas, Ciemi”.

Filmā satiekas 33 gadus vecais fotogrāfs un tobrīd 88 gadus vecā režisore, lai kopā dotos sentimentālā ceļojumā cauri laikam un telpai.

JR, kurš par savā tviterkontā par sevi ironizē: “Tā kā neatrodu īstu darbu, esmu mākslinieks”, ir fotogrāfs, laikmetīgās mākslas zinātājiem viņa vārds noteikti nav svešs – JR pazīstams ar savu efektīgām mākslas instalācijām, kurās lielformāta fotogrāfiju izdrukas tiek ievietotas reālā vidē, bieži vien ne tikai ar māksliniecisku, bet arī sociālu vai politisku zemtekstu. Piemēram, viena no pēdējām akcijām notika uz Meksikas un Amerikas robežas – milzīga fotoizdrukā gadu vecs meksikāņu puisēns raugās pār uz robežas uzceltajam mūrim.

Filmā ir vieglums, dzirkstošs humors, klasika Francijas ainava, un arī tas ko mēs saucam “gaišās skumjas” – pamazām izzūdoši ciemi, sejas un laikmets.