Raidījumā dzirdēsiet atskaņas no Kotbusas kino festivāla Vācijā, kas piedāvā Austrumeiropas kino. Tā žūrijā piedalījās arī latviešu aktrise Elīna Vaska un krievu producents Jevgeņijs Gindiliss, kura ar Latviju kopproducētā filma “Pārāk brīvs cilvēks” atklāja Artdocfest/Riga programmu septembrī, savukārt programmā Spectrum bija skatāma Aika Karapetjana filma “Pirmdzimtais”.

Interesējoties par veidiem, kā skatīties filmas, neizslīdot no dīvāna apskāvieniem, aptaujāti vairāki ar kino cieši saistīti cilvēki - Nacionālās filmu skolas pasniedzēji, režisors Pēteris Krilovs un producente Daiga Livčāne, filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš un Short Riga kuratore Anna Zača.

Rekomendētās vietnes laba kino baudīšanai:

My French Film festival
Roterdamas kino festivāls - IFFR LIVE
MUBI
Criterion
Festival Scope
Experimental Film Society
 Eureka/Masters of Cinema
Arrow Films

Raidījumā - arī saruna ar divu desmitu filmu režisoru un vairāk nekā 75 filmu producentu Fridriku Tūru Fridriksonu no Islandes, kura filmas - “Dabas bērni”, “Velna sala”, un “Visuma eņģeļi” - savulaik atstāja spēcīgu iespaidu uz kinoforuma "Arsenāls" skatītājiem. Viņš šogad vadīja Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” starptautisko žūriju un atzīst, ka "Latvijas kino ir ļoti labā formā. Pēc 24 filmu noskatīšanās, es padomāju - labi, ka jums ir visu veidu filmas: tādas, kas vairāk domātas bērniem kā “Vectēvs, bīstamāks par datoru”, vēsturiskās kā “Melānijas hronika”, bet tad atkal filmas, kas cenšas būt starptautiskas, bet neveiksmīgi, jo vienīgā filma, kas ceļo apkārt, ir “Melānijas hronika”. No tā var mācīties - filmas pamatā ir ļoti atklāta grāmata par Melānijas dzīvi, un reizēm ir jākoncentrējas uz godīgas un neviltotas filmas radīšanu. Jo dažas citas filmas izliekas, ka būtu starptautiska līmeņa, bet par to jau nav stāsts. Šīs filmas tik un tā nekur neceļos.

Šobrīd ir tik daudz tā saucamo stilīgo jeb moderno filmu, visi tādas veido, un šādas filmas tiek diezgan labi uzņemtas pie sevis mājās, vietējos kinoteātros, bet nekur ārpus valsts robežām. Tādēļ tas, kas jums nepieciešams, jāveido tādas filmas kā “Melānijas hronika”, kas ceļos apkārt.

Tas, ziniet, ir labi jūsu vēderam un neatkarības sajūtai, jo jums vienmēr sev jāuzdod jautājums - kādēļ mēs esam neatkarīga nācija  un mūs vieno valoda un vēsture. Un tas ir kaut kas tāds, ko cilvēki visa pasaulē ir gatavi klausīties - kādu laiku. Un pēc tam jums, kā ikvienam citam, ir jātaisa lokāli, cilvēcības caurststrāvoti stāsti - tas ir kas tāds, kas pasaulei šobrīd nepieciešams".