"Nezinu, kas būs tālāk, bet mēs ejam līdz galam." Ansis Epners

Raidījuma "Piejūras klimats" pirmais laidiens – veltījums kinorežisoram Ansim Epneram (1937-2003). Gan tāpēc, ka 26. oktobrī tika svinēta viņa 80. dzimšanas diena (ar izstādi Kino muzejā un konferenci), gan tāpēc, ka tieši pirms 25 gadiem, pateicoties Ansim Epneram, Latvijas Kultūras akadēmijā tika dibināts pirmais kinorežisoru kurss Latvijas vēsturē, kurā mācījusies arī Kristīne Želve...

Ansim Epneram bija ļoti daudz teicienu, kas pamazām folklorizējas. "Katram režisoram ir savs kods." Vai arī: "Režisora gēns ir, vai arī tā nav. Tāpat kā muzikālā dzirde." Bet pats galvenais, ko viņš allaž atkārtojis saviem studentiem - ka režisoram ir jāmeklē tēls.

Šie un daudzi citi spilgti izteicieni izskanēja konferencē Latvijas Kultūras akadēmijā, kur visas dienas garumā tika runāts par Ansi un viņa filmām. Runāja gan kolēģi un audzēkņi, gan tagadējie studenti - audiovizuāļi. Daži atmiņu un pārdomu fragmenti no Anša pedagoģiskā darba turpinātājiem LKA - uzklausām profesori un kinozinātnieci Ingu Pērkoni, mākslas zinātņu doktoru Dāvi Sīmani un topošo kinokritiķi Ievu Augstkalnu.

Dāvis citstarp atzīmē: "Ansis ir novators daudzās nozīmēs - jau agri savā karjerā nav baidījies no dažāda veida intertekstuālām starpžanru izspēlēm, eksperimentiem ar kino formu, tēlainas kinovalodas meklējumiem, kā rezultātā viņa filmas lielā mērā atšķiras no kopējās filmu plūsmas kino vēsturē."

"Šo filmu taisām pēc zobena shēmas, šo - pēc sirds kardiogrammas." (Ansis Epners)

Ansis Epners krietni atšķīrās no t.s. Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas, ko precīzi formulē kinozinātnieks Agris Redovičs: "Viņš gribēja būt citāds.

Lai nav tās čammāšanās, kas latviešiem raksturīga. Nedomāju, ka viņš bija baigais filozofs.

Viņš bija no tiem, kuriem bija daudzpusīgas intereses - tāpat kā renesansē, kad bija daudz cilvēku ar milzīgu erudīciju, bet tikai retais taisīja dziļas iegrimes. Ansim vairāk bija raksturīgs plašums."

Taču ne jau tikai dokumentālais kino viņu interesēja. Iecere par filmu "Būris" un tās tapšana aizņēma vairākus gadu desmitus. Mākslinieks un režisors Viktors Jansons atceras laikus, kad strādāja kopā ar Ansi pie filmas pēc Alberta Bela romāna "Būris" scenārija. "Zīmīga bija viņa īpatnējā enerģētika, daba, kas savienoja absolūtu reakciju uz jebko. Viņš atradās starp ļoti talantīgiem kolēģiem - lai varētu izdzīvot, šajā sabiedrībā valdīja izdzīvošanas princips. Vai nu tevi nokodīs, vai tu nokodīsi."

Visos jubilejas pasākumos klātesoša bija viņa gimene - sieva Alda, kura Latvijas Radio reiz veidojusi raidījumu par kino skolēniem, meita - brīnišķīgā mūziķe - Dagnija Tuča, un dēls Kristaps Epners, kurš Anša jubilejas laikā pārskata plašo arhīvu. "Daudzus gadus man kremta situācija, ka arhīvs palika tāds, kāds bija, Ansim aizejot..."

Un vēl. Tieši Anša 80. dzimšanas dienas vakarā tika atklāta Latvijas Nacionālā filmu skola. Vēl viens viņa sapnis īstenojies!