Šoreiz skatāmies, kā klājas "dīvainajai" starpnozarei, kas vienlaikus apskata un domā par mākslu, un vienlaikus pati var radīt jaunus mākslas darbus - piemēram, tekstus. Studijā viesojas Haralds Matulis, kurš nesen kopā ar filozofu Kārli Vērpi pabeiguši pētījumu par kultūras publicistiku Latvijā.

"Neesmu ieguvis grādu socioloģijā, bet ar līdzīgām lietām nodarbojos - vairāk ar sociālantropoloģiskajiem pētījumiem kultūras nozarē Radošo savienību padomē, kas ir nevalstiska organizācija un pārstāv radošo cilvēku intereses un tiesības, tā ka nekas kulturāls man nav svešs," stāsta Haralds.

Pētījums par kultūras publicistiku Latvijā atklāj virkni pārsteidzošu, pat šokējošu, taču ļoti noderīgu nianšu. Vaicāts, kā īsti tas sācies, Haralds Matulis atklāj: "Sākām pētīšanu jau krietni sen - no brīža, kad Kultūras ministrijai izdevās panākt algu pielikumu kultūras darbiniekiem.

Tobrīd izšķīlās doma, kas šajā kontekstā notiek ar brīvmāksliniekiem jeb pašnodarbinātajām personām - rakstniekiem, režisoriem, komponistiem, kuri neatrodas darba ņēmēja attiecībās, un valsts nevar algu pielikt, jo nav pašas pamatalgas?

Lai gan no otras puses tieši šie cilvēki bieži ir tie, kuri rada kultūras norišu kodolu. Izrādījās, ka ministrijai nav šādu datu, tāpēc sapratām, ka vajadzētu aprunāties ar nozares pārstāvjiem. Arī pašu kultūras darbinieku iekšienē ir liela segmentācija - piemēram, rakstnieki nezina, kas notiek vizuālajā mākslā, kino ļaudis jūtas atšķirti no teātra un tamlīdzīgi. Rīkojām fokusa grupu diskusijas, kāda tad ir finansiālā situācija, kas cilvēkiem sāp.

Atsevišķa joma izrādījās kultūras periodika, kurā atalgojuma situācija  ir visdramatiskākā.

Varbūt tāpēc, ka nav definēta kā atsevišķa nozare ne zem Kultūras ministrijas, ne Valsts kultūrkapitāla fonda. Līdz ar to arī interešu pārstāvība te ir vājāka, un tas rezultējas ļoti zemajās atlīdzībās - piemēram, cilvēkam par nedēļas darbu samaksā 30 eiro par rakstu! Kultūras publicistikai valsts atbalsts ir vitāli nepieciešams!"

Vairāk un plašāk klausieties raidījumā!

Iesakām izlasīt arī sarunu ar Haraldu Matuli un Kārli Vērpi interneta žurnālā Punctum!