Sveicināti!

Šoreiz klausieties sarunu par jauno mākslā. Kopā ar mākslas zinātnieci un kuratori Ingu Šteimani braucām uz Majoriem Jūrmalas pilsētas muzejā skatīties Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstādi „Bikini zona”.

Tad vēl ieviesu jaunu rubriku ar darba nosaukumu "Atgriežoties pie publicētā". Tādu rubriku gribēju jau sen, jo gandrīz vienmēr pēc raidījuma tā māksla, par ko bija runa, vēl ilgāku laiku dzīvo pa galvu, un bieži vien tikai vēlāk ataust, ko vēl būtu bijis vērtīgi piebilst. Šoreiz Inga Šteimane dalīsies ar savu, atšķirīgu viedokli par Ivetas Vaivodes personālizstādi „Zobens lilijas” Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Kādā no iepriekšējiem raidījumiem mēģināju saprast, kas mani šai izstādē tā samulsināja, bet Ingu, lūk, nekas nemulsināja.

Savukārt Jaunā balva mākslā teica, ka arī grib visādas jaukas ceturkšņu vai citu periodu nominācijas – lai process tiktu vērtēts vienmērīgi, kas nodrošinātu maksimālu objektivitāti un slaveno Jaunās balvas mākslā caurspīdīgumu. Nav zināms, kad attiecīgais periods, kurš tikko sākās, varētu beigties, bet drošības labad vienu perioda nominantu izvirzīsim jau tagad. Un tā ir „Bikini zonas” dalībniece Ieva Putniņa par darbu „Despapīrs un sierpapīrs”. Šis darbs sevī iemieso veselīgāko no vienaldzībām pret patērnieciskuma un citiem visādiem draudiem. Ieva Putniņa ir bezbailīga, un tāpēc apsveicu viņu ar nomināciju!

Pateicos par atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fondam. Sirsnīgs paldies, ka klausījāties!

Visu gaišu!

Ieva