Šoreiz raidījumā paraugāmies uz mākslu, kuru satiekam ne gluži galerijās un muzejos, bet vienā gadījumā ar to tiekamies kopš bērnības katrs savās mājās, bet otrā gadījumā ir pat vēl trakāk –  kopš bērnības mēs dzīvojam šīs mākslas iekšpusē. Proti, runa būs par grāmatu mākslu un arhitektūru.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas septītajā stāvā apskatāma poļu mūsdienu bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde – brīnišķīgs interaktīvs pasākums, kur ne vien pie sienām redzamas kārtīgi palielinātas ilustrāciju reprodukcijas, gan arī var šķirstīt un, ja kāds māk, protams, arī palasīt īstas, dzīvas grāmatas. Kaut kas šeit ir arī zem stikla tomēr, un tā ir īpaša vēsturisku grāmatu kolekcija, ko nevar aptaustīt, bet var ieskatīties slavenajā poļu grāmatu ilustratoru skolā kopš tālajiem sešdesmitajiem.

Par spilgtākajiem eksponātiem plašāk stāsta izstādes saimniece, Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Izstāde apskatāma vēl nedēļu.

Ievas Lejasmeijeres secinājumi šādi: "Šajā izstādē secināju divas lietas. Pirmā, lūk, kāda: 60. un 70. gadu bērnu grāmatu ilustrācijās redzams daudz kas no Austrumu valstīs ierobežotā modernisma izpausmēm, kas laikam tā sauktajā stājmākslā netika tik brīvi pieļautas. Tas pats laikam attiecas arī uz padomju multenēm piemēram. Bērnībā gan nenovērtēju nekādu modernismu, bet vēlāk kopā ar bērnu skatoties, piemēram, 70. gadu Vinniju Pūku, priecājos par kustīgajām bildēm kā par interesantiem gleznojumiem un Mauglī izbaudu Sofijas Gubaiduļinas simfonisko mūziku. Otra lieta - šī izstāde atgādina, ka šo to interesantu mūsdienu mākslā arī var redzēt bērnu grāmatās, īpaši tas attiecas uz izdevniecības Liels un mazs grāmatām, kuru ilustrācijas tiek pasūtītas lieliskiem māksliniekiem, un tur ir gan tehnoloģiskas inovācijas, gan savdabīgi rokraksti, gan sirsnīgi stāsti."

Pārraides turpinājumā uzmanību veltām arhitektūrai, jo tikko starptautiska žūrija piešķīrusi ikgadējo Latvijas Arhitektūras gada balvu. Par to plašāk stāsta mākslas zinātniece un Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone. Konkursam pieteiktos darbus var apskatīt ne vien tur, kur tie uzbūvēti, bet arī virtuāli Latvijas Arhitektu savienības mājas lapā.

Ieva Lejasmeijere: "Sakarā ar arhitektūru un citām mākslām ienāca prātā, ka varbūt varu dalīties pārdomās par operu "Iemūrētie”, kas tieši arhitektūrai un mākslai arī veltīta. Pārdomas tādas smagnējas. Nekādi nevaru saprast, kāpēc joprojām, lai runātu par kaut kādu ambiciozu jauncelsmi kā kaut ko valstiski vai tautai nozīmīgu, mākslinieki – režisori un scenogrāfi – izvēlas tādu pašu estētiku kā Krievijā 20. gados, kā Vācijā 30. gados. Mani tas skumdina un izbrīna… Bet nu labi: kamēr smagnēju neizpratni var kompensēt ar kaut ko skaidru un gaišu, nav slikti. Pat ja gaišums pie skatītāja nāk drusku dīvainā un neierastā veidā."

Un šoreiz pēc gaišuma Ieva aicina doties uz Sarkandaugavu, kur kopš pagājušās nedēļas Muzeju nakts Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra telpās skatāma gleznotājam Pēterim Krastiņam veltīta izstāde. "Krastiņš 20. gadsimta gleznoja brīnišķīgas melanholiskas un grūtsirdīgas ainavas," - tā Ieva Lejasmeijere.

Bet Miera ielas frizētavā "Melnais knābis", kur šobrīd atkal aplūkojamas labas gleznas. "Jaunās mākslinieces Zanes Veldres gleznas ir abstraktas, bet tomēr atgādina kaut kādus muskuļaudus vai ko tādu, lielas skaistas sirdis, piemēram."