Vijolnieks Rolands Greiters: Ne jau mēs vadām mūziku, bet gan mūzika – mūs

23. martā Lielajā ģildē Volfganga Amadeja Mocarta, Pētera Vaska un Antonio Vivaldi mūzikā Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri vadīs Hamburgas jaunā brīnuma – nesen jaunatklātās Elbas filharmonijas – simfoniskā orķestra ilggadējais koncertmeistars Rolands Greiters.

"Zināmā mērā tā patiesi ir kā atgriešanās mājās – esmu labos draugos ar Pēteri Vasku un Andri Pogu. Daudz esam sadarbojušies, tāpēc bija laiks man šeit ierasties,” intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" atzīstas vijolnieks, kura ciešā draudzība ar pasaulē slavenāko latviešu komponistu Vasku sākusies pirms gadiem piecpadsmit.

"Kāds kamerorķestris Vācijā vēlējās atskaņot Pētera Vaska mūziku. Prasīju – kas viņš tāds ir?

Kad ieraudzīju partitūru, kas man allaž ir kā barometrs, teicu – ak, kungs, man tas ir jāspēlē! Pirmais, ko darīju – vietā, kur partitūrā mēdz rakstīt komponista dzīves datus, uzrakstīju Pētera Vaska telefonu.

Tā sākās mūsu draudzība,” smaidot stāsta Rolands Greiters.

Izvēloties skaņdarbus 23. marta koncertam Rīgā, izvēle kritusi par labu Vaska opusam "Vox Amoris". "Nu, kā gan Rīgā varēju ierasties bez Pētera Vaska?! "Vox Amoris" izvēlējos pats. Pētera mūzika ir ļoti godīga, emocionāla, turklāt vijolei tā uzrakstīta ļoti ērti. Tajā ir krāsas, skanējums, attīstība – caur ciešanām viņš nonāk pie apskaidrības. Tā ir īpaša nianse Vaska mūzikā. Turklāt viņam vienmēr bijusi stingra nostāja jautājumā par to, ko Latvijai nozīmē brīvība.

Visbeidzot, Pēteris Vasks ir brīnišķīgs cilvēks! Kad sāku apgūt viņa "Vox Amoris", vēlējos pasmaržot Latvijas gaisu.

Atbraucu uz Rīgu, Pēteris izrādīja pilsētu – atklājās, ka viņš ir arī lielisks gids!”