Kopš izcili veiksmīgās piedalīšanās Friderika Šopēna starptautiskajā pianistu konkursā ne jau tikai vasara - īstenībā viss šis laiksprīdis ir gana karsts jaunajam pianistam Georgijam Osokinam.

Lai gan sarunas formālais iegansts ir Georgija solokoncerts Mazajā Mežotnes pilī jau 29. jūlijā, viņa kalendārs ar lielākiem un mazākiem koncertiem ir gluži pārpildīts. Un tomēr - kas nosaka to, kāds ir mūziķa ikdienas ritms? "Man ir vairāki aģenti un menedžeri dažādās valstīs - šajā ziņā man paveicies, jo nav viena cilvēka, kurš atbildētu par pilnīgi visu - tas nozīmētu, ka viņš mani kontrolētu gan repertuāra jomā, gan ģeogrāfiski. Tieši tāpēc nesniedzu vairāk par simt koncertiem gadā. Tad man ir laiks, lai iemācītos jaunu repertuāru un varētu sniegt gan nopietnākus, gan mazākus koncertus un tāpēc grafiks ir diezgan brīvs.

Pats izlemju, ko spēlēšu. Brīvība man ir ļoti svarīga. Mežotnes pilī pirmoreiz spēlēšu darbus, kas manā repertuārā ir pilnīgi svaigi.

Augusts gan būs ļoti piesātināts, tāpēc vajag apspēlēt šo programmu visur."

Tajā pašā laikā pianists neslēpj: jebkura koncerta dramaturģija viņam ir ļoti, ļoti svarīga. "Mūzika jau "nesaliekas" pati. Katrs koncerts ir ļoti nozīmīgs - tas nav svarīgi, vai spēlēju Bolderājas skolā, kur uz koncertu atnāk 30 klausītāji, vai Japānas koncertzālē ar pāris tūkstošiem klausītāju.

Man šausmīgi svarīgi šķiet veidot stāstu...

Turēt klausītāju dramaturģijas procesā ir pats gavenais - lai viņš nāktu man līdzi mūzikas procesā. Tas, kā es to veidoju - tas ikreiz ir liels jautājums, jo risinājums ir absolūti atšķirīgs. Manuprāt, izcils koncerts ir tad, ja klausītāju pārņem transam līdzīga sajūta - ka viņš vairs nesēž koncertzālē, bet gan itin kā atrodas bērnībā vai aizceļo uz nākotni."

Sarunas gaitā Georgijs pastāsta gan par savu iemīļoto Sergeju Rahmaņinovu, kas pēc dabas ir tuvs viņam pašam, gan attiecībām ar Frideriku Šopēnu, un šai sakarībā atklāj gan to, ka piedalīsies festivālā "Šopēns un viņa Eiropa", gan arī to, ka Londonā klajā nācis viņa pirmais studijas albums, kurā iemūžināti Šopēna vēlīnie darbi. "Rezultāts man patīk - vienmēr būtu jābūt šādai zelta kombinācijai, ka viss ir tieši tā, kā patīk pašam pianistam.

Šodien cieņā ir spilgtas personības - tām cilvēki pievērš lielu uzmanību. Vienīgi mūsu dzīves ritējuma temps ietekmē mūziku gan stilistiski, gan visādos citādos aspektos. Piemēram, jebkurš var kļūt populārs, pateicoties 10 sekunžu klipam, kas tiek pārraidīts internetā.

Ātrums iespaido daudzus procesus mākslā. Tāpēc man šķiet, ka mēs šobrīd dzīvojam neoromantisma laikmetā."

Vēl arī Georgijs stāsta, kā klājies pirmajā vieskoncertā Kanādā, kurp uzaicināts gluži negaidīti - lai aizstātu slaveno pianistu Nelsonu Freiju. Tas biis pamatīgs izaicinājums, begf viss izdevies labi. Turklāt Vankūvera ir fantastiska pilsēta!

"Pianista ikdienā jaukākais ir tas, ka nekad neko nevar pareģot. Pat ja vienā dienā jāspēlē divi absolūti vienādi koncerti, atmosfēra tajos būs gluži atšķirīga. Jo cits būs laika ritējums, citi dabas likumi.

Šobrīd Latvijā esmu pārsteidzoši ilgi - nepilnas divas nedēļas, un tas manā gadījumā ir daudz. Bet man ļoti patīk nemitīgā "transportēšanās" no viena punkta uz citu! Patiešām! Man pat lidmašīnā patīk sēdēt desmit stundu no vietas!

Man ļoti patīk, ja vienā punktā neuzturos ilgāk par mēnesi," neslēpj Georgijs un pačukst, ka ļoti labprāt reiz nokļūtu jaunajā Parīzes filharmonijā: "Esmu par to dzirdējis ļoti pozitīvas atsauksmes."

Vēl arī par to, ka Osokinu dinastijas kompānija (Georgijs, viņa brālis Andrejs un tētis Sergejs) kļuvis par īstu bumu un tiek darīts viss, lai tiktu ierakstīts arī šīs supertalantīgās kompānijas pirmais albums. Visticamāk, tas notiks Vācijā.