"Brāmss iedvesmo Plakidi". Ar šādu moto 18. oktobrī Mazajā ģildē Rudens kamermūzikas festivālā aicina programma, kurā satiksies četri lieliski kamermūziķi – klarnetists Egīls Šēfers, mecosoprāns Ieva Parša, čelliste Guna Šnē un pianiste Agnese Egliņa.

Pirmatskaņojumus piedzīvos arī  komponistu Gundegas Šmites, Līgas Celmas-Kursietes, Imanta Zemzara un Edgara Raginska veltījumi Pēterim Plakidim. "Neatliekamajā sarunā" koncerta gaidu gaisotnē ar mūziķiem tiekas Maruta Rubeze.

Šī programma sākotnēji bija iecerēta kā skaists apsveikums Meistaram jubilejā. Taču liktenis lēma citādi...

"Protams, koncerts būs nedaudz citāds, kaut koncerta pamatieceri esam centušies paturēt," atklāj Egīls Šēfers. "Tas nebūs piemiņas koncerts.

Mēs svinēsim Pēteri Plakidi! Svinēsim viņa personību, svinēsim viņa jubileju, svinēsim viņa daiļradi - gan kā komponista, gan fenomenāla mūziķa daiļradi.

Tāpēc arī  centāmies programmu veidot tā, ka būs gan Pētera oriģināldarbi, gan tie, kurus viņš pats daudz spēlējis un mīlējis, gan arī četru komponistu vizītkartes jeb dzimšanas dienas kartiņas Pēterim Plakidim - kā sirsnīgi veltījumi."

Egīls teic - Pēteris esot kā spogulis. "Viņš ļāvis savā daiļradē atspoguļoties daudz kam. Visam, ko spēlējis, dzirdējis, redzējis. Viņš ir ļoti sensitīvs mūziķis!

Paklausieties ierakstus, kas ir Latvijas Radio fonotēkā - tā ir fenomenāla bagāža! Gan viņa paša spēlētā mūzika, gan tā, ko viņš ieskaņojis kopā ar savu dzīvesbiedri Maiju Krīgenu.

Kā viņš spēlē kopā ar Dzintaru Beitānu, Transatlantic Trio un citiem mūziķiem - tā mūzikas garša, intuitīvā mūzikas izjūta, kas viņam kā kamermūziķim piemita, atstājusi pēdas arī viņa daiļradē. Viņš jūt instrumentu, jūt mūzikas drēbi - tāpēc arī mūziķiem tik ļoti patīk viņa mūziku spēlēt."

Guna Šnē prāto, ka vislabākie pedagogi kamermūzikā viņai bijuši tie, ar kuriem kopā spēlējusi: "Lielākā veiksme, ja izdodas sastapt tos, ar kuriem var rast kopīgu valodu gan dzīvē, gan mūzikā. Ar Agnesi kopā esam paveikušas ļoti daudz, sastapšanās ar Egīlu ir kā svaiga meistarklase, ar kuru bagātināt savu pieredzi, skatījumu, krāsas."

Un kāds ir četru komponistu pienesums? "Galvenā doma - ka tā ir dāvana Pēterim.

Visi darbi ir saistīti ar Pēteri, turklāt visi autori ir Pētera studenti - tas viņiem bija kā mazs eksāmens.

Gundega uzrakstīja darbu, kad Pēteris vēl bija mūsu vidū. Gribēja zināt, ko viņš par to domā - bija pat doma doties pie viņa uz slimnīcu. Tas padevies Gundegai neraksturīgs," stāsta Agnese Egliņa.

Tikām Ieva Parša jūtas pagodināta un laimīga, ka trīs no četriem jaundarbiem būs ar viņas līdzdalību: "Pēteris kopā ar Maiju bija mani pirmie lielie oficiālie skolotāji, ja neskaita Ludmilu Braunu sagatavošanas nodarbībās Mūzikas akadēmijā.

Mana skološanās pie Maijas un Pētera tika saukta kā laikmetīgās mūzikas meistarklase. Toreiz tas bija moderni un ekstrēmi.

Atceros, kādā ieskaitē es raudādama stāvēju aiz durvīm, bet Pēteris mani stūma un teica - tev ir jāiet! Un mudināja dziedāt Berio sekvenci. Līga Celma-Kursiete arī sākotnēji teica, ka rakstīs Berio stilā. Bet notika kā notika un rezultātā viņa radīja romantisku skaņdarbu ar Raiņa tekstu, kur vairāk atsauču uz Pēteri, nekā Berio..."