Vēl nav noplacis prieks par godam nopelnīto Lielo mūzikas balvu, ko Orķestris "Rīga" saņēma par pagājušā gada festivāla Windstream atklāšanas koncertu "Merkūrijs uz Mēness", kad tas jau gatavs atklāt nākamo, pēc skaita jau astoto festivālu, kas gluži tradicionāli ieskandinās astronomiskā pavasara atnākšanu...

Tiesa gan, atklāšanas koncerts notiks pavasara "oficiālās" atnākšanas priekšvakarā - 19. martā, jo, kā sacījis Imants Ziedonis, "svētki nekad nav tik skaisti kā vakars pirms svētkiem"...

Par krāšņo koncertu buķeti, kas atklās daudz jaunas un nedzirdētas mūzikas, sākot no tango, flamenko un džeza līdz pārpasaulīgiem garīgiem opusiem, intervijā Ilgai Augustei vēsta orķestra direktore Ilona Breģe, galvenais diriģents Valdis Butāns un atklāšanas koncerta solists, saksofonists Oskars Petrauskis.

Kas īsti ir šī festivāla nemainīgās vērtības, un kas - īpaši šogad sagaidāmās? "Nemainīga un paliekoša vērtība ir vēlme vienā festivālā apvienot augsti mākslinieciskus akadēmiskās mūzikas  koncertus ar faktu, ka tie patiešām ir pieejami klausītājiem. Saskanā ar festivāla tradīciju, 25. martā un Lielajā piektdienā tiek rīkoti bezmaksas koncerti," stāsta Ilona Breģe.

"Šogad no četriem koncertiem būs grūti izvēlēties, jo visas programmas ir lieliskas, ar savu rozīnīti. Bet visa pamatā ir Orķestris "Rīga", kas vienā festivālā apvienos programmas ar tango, džeza, garīgās mūzikas un filozofijas ievirzi."

Kā zināms, šis ir Orķestra "Rīga" 45. dzimšanas dienas gads. Vai šis fakts tiks atspoguļots arī festivālā Windstream? "Nedaudz, jo 6. aprīļa koncertā iezīmēsim gan orķestra 45. jubileju, gan tā kādreizējā vadītāja Gunāra Ordelovska 90. jubileju - skanēs I daļa no viņa Simfonijas, kas Ordelovksim ir visai neparasta un dramatiska," atklāj orķestra direktore.

Vaicāts, kuram šogad ienācis prātā festivāla atklāšanā sarīkot kārtīgu žanrisko "uguņošanu" ar tango, flamenko un džezu, Valdis Butāns stāsta: "Atklāšanas koncertam bija vairāki varianti, bet auglīgās diskusijās kopā ar orķestra direktori nonācām pie secinājuma, ka programma jāveido tieši šāda - atšķirīga no pagājušā gada, ar citu seju."

Valdis Butāns arī neslēpj: "Vienmēr jau ļoti skrupulozi jāpieiet orķestra programmu izvēlei - repertuāra klāsts nav tik plašs, lai atrasu pērles, tāpēc jāmeklē rūpīgi. Manuprāt, tā ir Orķestra "Rīga"  sūtība - parādīt orķestri visā daudzveidīgumā un krāšņumā."

"Ir tā, ka simfoniskajiem orķestriem, jau sākot no Haidna, Mocarta, ir stabils repertuārs, uz kā pamata tiek būvēts koncertu repertuārs," Valdi Butānu papildina Ilona Breģe. "Sastāvs, kāds raksturīgs mūsu orķestrim, popularitāti pasaulē guvis tikai no 20. gadsimta vidus. Līdz ar to mūsu repertuāra veidošanās un meklējumi ir sākumstadijā, tāpēc nevaram pateikt, kurš no skaņdarbiem, kurus atskaņojam, būs nākamā Mālera Pirmā vai Brāmsa Ceturtā simfonija, jo šiem darbiem vēl jāiztur laika pārbaude gluži tāpat kā tiem opusiem, kas tapa 18. un 19. gadsimtā. 21. gadsimts iezīmējas ar to, ka pūtēju orķestra repertuārā solistu klāsts ir milzīgs. To arī parādīsim mūsu festivāla koncertos. Uzvaras gājienu svin arī perkusijas.

Repertuārs, ko spēlējam, ir ļoti jauns, lielākā daļa skaņdarbu Latvijā vēl nav skanējusi. Tāpēc gribētu aicināt klausītājus domāt par to, ka esam vēstures liecinieki - arī Bēthovena dzīves laikā mūsu senči taču nezināja, ka viņš būs lielais, izcilais Bēthovens.

Arī mēs vēl nezinām, kurš no šiem autoriem tiks uzskatīts par sava laikmeta zīmi."

Oskaram Petrauskim festivāla atklāšanas koncertā jāspēlē solo 2004. gadā sarakstītajā darbā Concertango - cik viegla vai grūta ir saksofona partija? "Saksofons te ir absolūti galvenajā lomā! Partija ir ietilpīga, tā ir kā grūts pārbaudījums - man jābūt kā hameleonam. Vienā brīdī jāspēlē fūga, virtuozas pasāžas, jau nākamajā jābūt izteiktam džeza saksofonistam. Visu laiku jābūt gatavam pārvērtībām, turklāt jāizprot tango būtība."