25. un 26. novembrī bijušās tekstilrūpnīcas "Boļševička" teritorijā, Ganību dambī 30, notiks tehno operas Spazio Bar pirmatskaņojums.

Tajā savijas Platona Buravicka akadēmiskās mūsdienu mūzikas kompozīcija ar viņa līdzgaitnieka Leo Līča meklējumiem elektroniskās mūzikas pasaulē. Tehno skanējums apvienojumā ar akustiskajiem mūzikas instrumentiem kalpo par augsni skatītāju iztēlei un iegrimšanai izrādes sižetā.

Tehno opera ir Visjaunākā Rīgas teātra skatuves projekts, izrādes režisore ir Kristīne Vītola. Libreta autori - pagrīdes multimākslinieks aktīvists Leo Līcis un dramaturģe Arta Kauliņa. Izpildītāju sastāvs apvieno akadēmiskās mūzikas un eksperimentālās elektroniskās mūzikas pārstāvjus: pirmā vijole – Viktorija Žukova, otrā vijole – Monta Zaļkalne, alts – Vika Osipoviča, pirmā flauta – Liene Dobičina, otrā flauta – Alisa Klimanska, fagots – Elīna Vidriķe, dzīvās tehno mūzikas izpildītāji – Andrejs Gradinārovs, Džūka Čūska, Ωtek. Pie diriģenta pults – Platons Buravickis.

Lomās iejutīsies Imants Daksis, soprāns Monta Martinsone, opermūzikas debitante Sabina Ščerbina un LNO solists, baritons Rihards Millers, kā arī Asja Kozlova Teicēja lomā.

Operas anotācija vēsta: "Divas aristorkātu izcelsmes meitenes laiskā ikdienas pastaigā satiek mesjē Spazio. Abas iemīlas. Jauno cilvēku pretrunīgo raksturu sadursme, izdarot jaunas izvēles dzīvē, trijstūra telpā rada spiedīgu atmosfēru. Spazio aizjūras brauciens kļūst par metafizisku ceļojumu, iesaistās kāds augstāks spēks, vēl vairāk karsējot jau tā nokaitēto emociju pilno gaisu. Varoņi ietiecas arvien dziļāk savās ilgās, skarot savas apziņas vistālākos nostūrus. Stāsta atrisinājums ir satikšanās no jauna, kad sirdis spēj savienoties bez-laika telpā un beidzot mūžīgais līdzsvars tiek atjaunots."

"Zinām viens otru jau sen," atklāj Platons. "Šīs operas galvenais ideologs, libreta autors, tehno sadaļas komponists un mans priekšnieks ir tieši Leo."

"Jau pirms kāda laika sapratām, ka gribētu kaut ko kopā paveikt mūzikas laukā, un tad nu tas kāršu namiņš sakrita, un beidzot darbojamies kopā - liels prieks strādāt ar Platonu," - tā Leo Līcis.

Kas īsti ir tehno Leo ieskatā? "Tehno ir kvadrātos sadalīta mūzika, kas atstāj pietiekami daudz vietas iztēlei. Kvadrāti ir kā atbalsta punkti - ja iztēlē tu kaut kur aizlido, tad vienmēr zini, ka uz tiem var atbalstīties. Tu nenobīsties un neapmulsti, tāpēc ir patīkami atrasties tehno pasaulē."

"To pamatu zem kājām rada kiks jeb precīzs bīts, ritma pulsācija, basa līnija, kika līnija," skaidro Platons. "Arī akustiskajā daļā tas izpaudīsies kā amerikāņu minimālisms, pareizāk - postminimālisms." Viņš pats gan nespēlēs nevienu instrumentu. "Pirmkārt, nevajadzēs - arī tehniskais risinājums to neprasa."

Vaicāti, vai pirmais mēģinājums sagādājis kādu pārsteigumu, Platons saka tā: "Darbs ir interesants. Neteikšu, ka tas bija liels pārsteigums, bet risinājums ir interesants. Esmu daudz dzirdējis skaņdarbus akustiskajiem instrumentiem un elektronikai, kas parasti tiek sinhronizēta ar datora palīdzību. Šeit visu paveic dzīvi cilvēki, kas spēlē - viņi ir sinhronizācijas faktors."

Kālab jaundarbam dots operas žanriskais apzīmējnums? "Pirmkārt, tā ir lielā forma, otrkārt - solisti un sižets, kas nav vis abstrakts, bet konkrēts. Tāpat ir darbība, dekorācijas, kostīmi, projekcijas, un skaņdarbam ir vairākas daļas," paskaidro Platons Buravickis.