"Neatliekamajā sarunā" tiekamies ar vijolnieci, JVLMA docenti, Stīginstrumentu katedras vadītāju Terēzi Zīberti-Ijabu, lai ieskicētu orķestra Sinfonia Concertante koncertcikla notikumu "Meistari un mācekļi XXIII" Lielās ģildes Minsteres zālē 12.martā.

Koncertā kopā ar orķestri diriģenta Gunta Kuzmas vadībā muzicēs pati Terēze Zīberte-Ijaba un viņas klases absolventi Vojteks Macijevskis (Polija) un Lienīte Kostanda. Koncertā izskanēs pirmatskaņojums Latvijā - Edisona Deņisova Partita vijolei un kamerorķestrim, reti atskaņotais Andžeja Panufiņika Vijolkoncerts vijolei un stīgu orķestrim, kā arī Morisa Ravela Koncertrapsodija "Čigāniete" un Bēlas Bartoka Rumāņu tautas dejas kamerorķestrim. 

"Jebkurā mākslas sfērā meistars un māceklis ir grūti izsveramas vienības," atzīst Terēze.

"Tu nekad nevari būt meistars līdz galam - jo tu vienmēr būsi māceklis. Un ir mirkļi, kad māceklis kādā situācijā izrādās meistars. Tā ka tā pāreja ir ļoti trausla. Arī šajā koncertā - domāju, ka šie divi mani absolventi vairs nav mācekļi, bet gan līdzvertīgi spēlētāji, tāpēc jau arī viņi ir šeit. Turklāt nekad sevi neesmu nostādījusi meistara lomā - ar audzēkņiem vienmēr cenšamies atrast dialogu. Un nevis monologu."

Terēze pati uzskata, ka viņai kā māceklei ir ļoti paveicies ar skolotājiem: "Viņi vienmēr man bijuši kā aizmugure un iedvesmas avots. Jebkurš pedagogs - gan labs, gan slikts, spēj iedot ko tādu, ko vari izmantot tālākajās gaitās. Esmu sava tēva "produkts" - visu, ko sākotnēji esmu apguvusi, viņš ir manī ieguldījis. Tad - Juris Švolkovskis. Tad nonācu Vācijā, Ķelnē, pie Georga Petersa - viņš bija īsts vācu skolas parstāvis, Ķelnes simfoniskā orķestra koncertmeistars..."

"Meistari un mācekļi" izskanēs jau 23. reizi. "Pati kā spēlētāja esmu ielēkusi vien dažos ekstrēmos gadījumos, taču gandrīz vienmēr nākusi un klausījusies. Man vienmēr šie koncerti šķituši ļoti jauki, jo tie patīkami satuvina pedagogus ar studentiem. Ir apbrīnojami skatīties, kā studenti aug, iegūst savu ceļu dzīvē, paši kļūst par meistariem, kuriem jau ir savi mācekļi.

Mani arī fascinē mirkļi, kad mūsu profesūra, kam jau sirmas galvas, paņem savu instrumentu un spēlē. Tas ir mirklis, kad jāpiever acis uz kvalitāti un jāciena savi varoņi.

Andris Vecumnieks šo ciklu ir ļoti veiksmīgi izveidojis - novēlu tam ilgu mūžu!"