"Mūslaiku komponistiem ir liela problēma – mums jāmērojas spēkiem ar visu mūzikas vēsturi, turklāt ne jau ar visu, bet ar tās labāko daļu. Tāpēc es nolieku sevi īpašā pozīcijā – tiecos cīnīties ar labākajiem šīs mūzikas vēstures pārstāvjiem – jo ir labāk, ja tevi salīdzina ar labiem, nevis sliktiem paraugiem. (..) Jo vairāk jūs domājat par dzīves jēgu un radošo aspektu, jo labāk saprotat – dzīve domāta, lai jūs kaut ko paveiktu, kamēr esat dzīvi," pauž pasaulslavenais zviedru komponists Svens Dāvids Sandstrems, kura "Mesija" šovakar skan 20. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla ietvaros Latvijas Univesitātes Lielajā aulā. Un viņš pats ir festivāla īpašais viesis.

---

Baroks

Nav gluži tā, ka es būtu ieinteresēts tieši baroka mūzikā. Esmu saistīts ar visu laiku mūziku. Mani vairāk interesē manis paša mūzikas attiecības ar baroku, jo īpaši – Bahu. Man tas ir atskaites punkts, esmu komponējis daudzus viņa izmantotos tekstus. Bija interesanti izmēģināt, kā pirms trīsarpus gadsimtiem rakstīti teksti ieguļas mūzikā mūslaikos. Vai mūzika ir citāda? Jā, protams, tā ir citāda. (..) Vienīgais, kā jūs varat klausīties kādu skaņdarbu, ir salīdzināt to ar kaut ko tādu, ko jūs jau esat dzirdējis, tāpēc ir grūti klausīties jaunu skaņdarbu – jūs sēžat un uzņemat jaunu informāciju, nav viegli!

Mūslaiku komponistu problēma

Man vienīgais veids, kā domāt par mūzikas vēsturi, ir iztēloties, ka es pats piederu pie šīs mūzikas vēstures, šo sajūtu vēlos sevī stiprināt. Mani neinteresē citēšanas, tematiskas līdzības. Es vienkārši izmantoju tekstu. 25 gadus dziedāju tenoru ļoti labā baznīcas korī, un Baha mūzika man ir labi zināma. Bet tas ir arī apgrūtinoši – jūs lasāt tekstu, un galvā skan Baha dotā melodija, bet no tās ir jāatbrīvojas.

Mūslaiku komponistiem, ir liela problēma – mums jāmērojas spēkiem ar visu mūzikas vēsturi. Turklāt ne jau ar visu , bet ar tās labāko daļu.

Šad tad tas neliekas godīgi, tāpēc es nolieku sevi īpašā pozīcijā – tiecos cīnīties ar labākajiem šīs mūzikas vēstures pārstāvjiem – jo ir labāk, ja tevi salīdzina ar labiem, nevis sliktiem paraugiem. Un ir cilvēki, kam tas ļoti patīk – viņi pēc tam arī Bahu klausās citādi – pēc tam, kad dzirdējuši manu versiju par to.”

Dzīves jēga

Jo vairāk jūs domājat par dzīves jēgu un radošo aspektu, jo labāk saprotat – dzīve domāta, lai jūs kaut ko paveiktu, kamēr esat dzīvi, tā sajūta dziļi jāiesēdina sevī.

Baha / Sandstrema motetes un Dievs

Biju bieži dziedājis šos Baha darbus. Un, ķeroties pie šī teksta, man pat varbūt būtu vēlēšanās darīt kaut ko citādi, bet tā Baha sajūta ir tik dziļi iekšā … Un tomēr. Piemēram, Komm, Jesu, komm – man tas komm ir ilgāks nekā Baham, un šī vārda nozīme nedaudz mainās. Bahs noliecas Dieva priekšā – lūdzu, nāc un palīdzi man!

Mūslaikos mēs kliedzam uz Dievu, mums liekas, ka citādi viņš neatbildēs.

Tā ir laikmeta zīme – tālaika teksts jāizmanto citādi. Es vispār esmu komponists, kura muzikālo domāšanu ierosina tieši teksts – tas ir lielākais iedvesmas avots.

"Mesija" kā dievkalpojums

Šis darbs ir Oregonas Baha festivāla un Štutgartes Baha akadēmijas kopīgs pasūtinājums – Helmūta Rillinga ideja. Dažus gadus pirms tam es jau biju Rillingam sacerējis pēc Baha parauga Magnificat baroka instrumentiem un korim. Tas viņam patika, laikam tāpēc gribējas tagad izvērstāku darbu par godu Hendeļa jubilejai. Atceros, ka Rillings zvanīja man no Kopenhāgenas un teica – gribu, lai tu taisi “Mesiju”.

Ak, Kungs, es nodomāju – Hendeļa darbs taču ir viens no pasaules slavenākajiem skaņdarbiem. Jā, tieši tāpēc tev tas jāraksta, teica Rillings. Tas tik bija izaicinājums…

Protams, manā prātā visgrūtākā lieta bija koris “Alleluja”, tāpēc es nolēmu sākt komponēt tieši ar “Alleluja”… Tas sākas ar čukstiem. Pēc tam es sāku no sākuma – tas bija mans personiskais ceļojums. Mainīju solistu un kora daļu kombinācijas. Šis tas sakrīt ar Hendeli, šis tas nesakrīt, ir a cappella posms, orķestris ir samērā mazs. Tur ir daudz teksta, un es centos visas daļas rakstīt samērā īsas. Ir jābūt laipnam pret klausītāju, un daži baroka mūzikas paraugi vienkārši ir pārāk gari, vai ne? Es arī tiecos, lai skaņdarbs būtu izklaidējošs, lai klausītāji justos labi, kad viņi klausās manu “Mesiju”. Tas ir laimīgs darbs – tur ir runa par mūsu Pestītāju – ja jūs tam ticat. Ja neticat, jūs vienkārši varat izjust prieku. “Mesijai” jābūt priekpilnai.”

Man patīk izteikties sentimentāli, man patīk izteikties naivi. Daudzi saka – jā, tas ir pārāk vienkārši, tas ir mēsls. Nē, naivums ir skaists!

Kad komponēju, mana galva ir pilna ar tēliem. Es, piemēram, redzu, kā Ziemassvētku eglē lēkā mazas gaismiņas un kā tās izgaismojas sveču liesmās. Lūk, šī iztēles aina ir manā acupriekšā, kad es ķeros pie sarežģītākas polifonas epizodes. Viss dzimst no manas cilvēciskās pieredzes.

Es cenšos izvairīties no mūzikas analīzes. Mēģinu būt, cik tik tiešs vien varu būt ceļā no smadzenēm un sirds līdz nošpapīram. Man tas ir jauns darba paņēmiens: agrāk es biju stipri strukturēts.

Mūslaikos ir tik plašas iespējas izpausties stilistiskā daudzveidīgumā. Hendelis runā vienvienīgā baroka valodā, bet es varu atļauties būt arī izteikti romantisks, brīžiem operisks.

Oregonā izskanēja manas “Mesijas” pirmatskaņojums, un pēc tam bija Hendeļa “Mesija” divas dienas vēlāk, un daudzi teica – ir krietni fascinējošāk klausīties jūsu “Mesiju”. Nu, skaidrs: Hendeli jūs esat klausījušies simtiem reižu, bet manējais ir jauns darbs. “Mesija” ir kā dievkalpojums.

Manā versijā klausītājs var kādubrīd arī apjukt. Pirmā cēliena noslēgumā ir tas iespaidīgais koris for my yoke is easy – “jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla”. Tas ir neiedomājami sarežģīti uzrakstīts, un te sanāk brīnišķīga kombinācija ar nastas vieglumu. To tik tikko var izdziedāt, bet, kad to izdara …

Kaut kam tikt cauri līdz galam nav viegli, bet, kad jūs tiekat, tad ir viegli. Ja jūs gribat saņemt svētību, ir jāstrādā. Svētība nenāk par brīvu, tā jānopelna.