30. septembrī RISEBA Mediju un Arhitektūras centrā H2O6 notiks Latvijā unikāla projekta pirmizrāde – jauktā kora pārlikumā iestudēta industriālā roka žanra rokopera. Tālab "Klasikas" studijā tiekamies ar kamerkora "Muklājs" prezidentu un šī projekta vadītāju Kasparu Bindaru, diriģentu Ralfu Šmīdbergu, māksliniecisko vadītāju Jāni Kokinu un režisori Martu Elīnu Martinsoni.

Koncertuzvedums veidots pēc Andra Vilcāna un Ilmāra Šlāpina rokoperas "Drakula. Svešās asinis" motīviem, par muzikālo pamatu ņemot 2007. gadā izdoto albumu "Drakula", kurā iekļautas dziesmas no režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētās izrādes Dailes teātrī.

Jānis Kokins: "Atzīšos - jaunas un radošas idejas virmo nepārtraukti, bet šajā gadījumā vislielākais dzinulis un bikstītājs, lai to visu sāktu realizēt, bija Kaspars Bindars. Viņš šo ideju auklē jau gadus trīs. Sākumā ne nu gluži biju pret, bet drīzāk domāju, ka tas nu gan ir traki... Bet radošās tikšanās reizēs auklējot, pārdomājot un visu virzot uz priekšu, secināju, ka varētu būt interesanti ne tikai mums - domāju, ka Latvijā tas vēl nav noticis, ka koris iesaistīts rokmūzikas atskaņošanā."

Te gan jāatgādina, ka Zigmara Liepiņa rokoperā "Lāčplēsis" neaizstājams bija koris "Daugaviņa". "Jā, bet atšķirība ir tāda, ka "Lāčplēsim" partitūra uzreiz tika rakstīta speciāli korim, bet mūsu gadījumā šis darbs tiek pārlikts korim, un te liels paldies jāsaka Armandam Aleksandravičus, kurš salikumu izveidoja speciāli korim," - tā Jānis.

Kaspars Bindars ir Andra Vilcāna daiļrades cienītājs jau daudzus gadus. "Andra mūzika patiesi mani saista jau sen - pirmais iespaids radās izrādē "Fausts" Dailes teātrī, kad sapratu, ka tas ir kas savādāks - tā nav tikai teātra mūzika, tas ir kas dziļāks. Sekoja "Drakula. Svešās asinis". Un, ja ir lieta, kas patīk, tad centies klausīties ne tikai mūziku, bet arī vārdus. Ilmāra Šlāpina dzeja vedināja uz to, ka tas būs interesanti un nebūs viegli, taču... riskējam un darām. Uzmeklējām Andri un tā arī teicām - vai viņam nebūtu iebildumu, ka amatierkoris iestudētu šāda mēroga skaņdarbu," stāsta Kaspars un atklāj, ka "Muklājam" ar Andri Vilcānu sadarbība risinājusies ne reizi vien. Pagājušā gadsimta beigās bija avangardiski revolucionārā izrāde "Raganu nakts" Anglikāņu baznīcā, kas raisīja plašu rezonansi, bet 10 gadu jubilejas koncertā tika dziedāti vairāki Andra Vilcāna darbi.

"Bet rokopera, rokmūzikls, industriālais roks - tas ir žanrs, kurā Latvijā neviens koris vēl nav strādājis. Tā ir cita dinamika, citi paņēmieni," uzsver Kaspars.

Ralfs Šmīdbergs: "Mūzikas stils, ko dēvē par industriālo roku, ir savus 40 gadus vecs. Tas tapa 70. gadu vidū un sākotnēji bija radīts kā avangarda žanrs, kas iet pret ierasto, viegli uztveramo mūziku. Tā bija nianse, kurai pievērsu uzmanību. Tāds starpžanrs mani darīja uzmanīgu - tas nav mans iecienītākais žanrs māksliniecisku iemeslu dēļ, jo tendēts uz lielām masām. Taču iestudējuma radošajai komandai izdevies nepadarīt to banālu, un tas ir pats svarīgākais. Stils nav novecojis. Nav arī novecojusi tematika un problemātika, kas tempu šeit uzņēmusi citā ātrumā. Tas ir projekta veiksmes garants."

Marta Elīna Martinsone: "Darbs ar kori man ir kas jauns, un man interesants šķiet pats koncertuzveduma žanrs kā tāds, kas ir specifisks - tā nav ne teātra izrāde, ne koncerts, ne mūzikls - tas ir kaut kas pa vidu. Un tas ir lielākais izaicinājums...

Sākumā bija vēlme un ambīcijas arvien meklēt ko augstāk - vēl to, to un to.

Un tad lēnām ņem nost visu lieko un saproti, kas ir tas pats svarīgākais un ko noteikti vajag atstāt..."

---

Patiesi, kamerkorim "Muklājs" tas ir gan muzikāls, gan arī skatuvisks izaicinājums – koncertuzdevumam arhitekts un scenogrāfs Ivars Veinbergs veidos oriģinālu skatuves iekārtojumu, ar kura palīdzību, to dažādi transformējot, paši kora dalībnieki imitēs mūsdienu pasaules jucekli, tajā skaitā arī sabiedrības bailes no nepazīstamā, svešā, neierastā un citādi domājošā. Turklāt sižetisko līniju caurvij mūsdienās īpaši aktuālā vispasaules terorisma problēma, ar kuru esam spiesti sadzīvot ikdienā.

Andra Vilcāna mūzikas aranžiju uzņēmies jaunais un talantīgais komponists Armands Aleksandravičus, režiju veidos režisore Marta Elīna Martinsone, kura ir iestudējusi izrādes gan Dirty Deal Teatro, gan Ģertrūdes ielas teātrī un šobrīd studē kino režiju. Uzvedumā netrūks arī pārsteigumu – vērienīgo skaņas un gaismas kompozīciju papildinās Anetes Agnetas Krišjanovas piemeklēti un veidoti tērpi. Un vēl – solistu lomās šoreiz iejutīsies paši kora dziedātāji.