Jaunās mūzikas festivālā "Arēna" līdztekus dažādiem mūsdienu un klasiskās mūzikas atskaņojumiem iespējams baudīt arī folkloras mūsdienu interpretācijas. 27. oktobrī kultūras pilī "Ziemeļblāzma", 28. oktobrī Hotel Promenade Liepājā un 31. oktobrī koncertzālē "Baltais flīģelis" Siguldā uzstāsies latviešu etnomuzikologs, komponists un mūziķis Valdis Muktupāvels kopā ar šveiciešu komponisti un vijolnieci Helēnu Vinkelmani. Programmā "No Alpiem līdz Gaiziņam" viņu izpildījumā skan latviešu un šveiciešu tradicionālās un mūsdienu mūzikas iprovizācijas savdabīgā muzikālā dialogā.

Vai patiesi latviešu un šveiciešu mūzikai ir daudz kopīga?  "Latviešu tautasdziesmas parasti ir ar daudziem teksta pantiem, un bieži tajās atspoguļots gadskārtu ritums. Arī šveiciešu melodijas bieži ir ar tekstu, bet mums ir arī bagāts instrumentu klāsts, turklāt ir vēl daudzi jodelēšanas paņēmieni un neskaitāmas deju melodijas," stāsta Helēna. Kā piemetina Valdis, deju mūzika gan ir vienojošais tautas mūzikas aspekts daudzām Eiropas valstīm.

Sarunā Valdis Muktupāvels atklāj, kā radusies sadarbības ideja. Izrādās, ka Helēna jau vairākus gadus sadarbojas ar vokālo grupu "Putni", un reiz kompānijā uzaicināts arī Valdis. Laika gaitā pārrunājot dažādas lietas, secinājuši, ka varētu veidot atsevišķu programmu - tas noticis pirms diviem gadiem, un nu ideja īstenota. Abu tautu melodijas, kas skanēs koncertā, abi mūziķi izvēlējušies kopīgi.

Vai izvēles procesā izšķirošs bijis dziesmas saturs, vai tomēr melodija? Valdis teic - viss esot bijis ļoti svarīgs! "Pievērsām lielu uzmanību tekstiem, kas šeit parādās, tāpēc programma veidojas kā dažādas epizodes ar savu siežetu. Stāsts ir klātesošs."

Helēna smej - kamēr Valdis spēlēšot, viņa stāstīšot spoku stāstus. "Austrijas kalni taču čum un mudž no spokiem!"

Vai koncertā skanēs tikai kokle un vijole? "Jā nu un nē. Koncertā būsim tikai mēs divi, taču dzirdēsim kokli, vijoli, somas stabules, vargānu, dziedāšanu. Buķete ir daudzveidīga, ko esam sarūpējuši," stāsta Valdis. Aktivitātes ieplānotas arī skatītājiem, bet pagaidām vēl par tām ne vārda!

Helēna Vinkelmane lieliski zina, kas ir Gaiziņš, bet diemžēl ne reizi tur nav bijusi. Valdis Muktupāvels gan šajā kalnā šad un tad uzkāpis, bet kokli gan tur nav spēlējis...

Taču ar Gaiziņu saistīts koncerta nosaukums: "Domājot par programmas nosaukumu un vienojošo stīgu, gribot negribot nonācām pie kalniem," teic Valdis.

Vai diennakts laikam arī ir saistība ar veiksmīgu improvizēšanu? "Esmu īsta pūce, tāpēc labāk jūtos un muzicēju vēlu vakarā - tad improvizācijas process padodas vislabāk," - tā Helēna Vinkelmane, kuras vārds festivālā "Arēna" saistīts arī ar vēl vienu projektu.

30. oktobrī Latvijas Radio kora grupa Kaspara Putniņa vadībā atskaņos Helēnas darbu Canto 33 pēc Dantes "Dievišķās komēdijas" motīviem. "Tikko atgriezāmies no Vācijas, kur Erfurtes katedrālē notika šī darba pirmatskaņojums," stāsta Helēna.

"Kompozīciju sāku vēl 2007. gadā, bet pabeidzu vien tagad. Dantes teksts ir izcils, un fantastiska ir mana sadarbība ar Latvijas Radio kori - ir bauda sastrādāties, jo viņi visi ir profesionāli un laipni mākslinieki. Man jau sāka likties, ka sarežģītības dēļ - kompozīcijā ir gan mikrotoņi, gan apjoms ir ievērojams - šo opusu nav iespējams iestudēt, bet Latvijas Radio koris paveica brīnumu. Tas, ka 13., 14. gadsimtā tapušie teksti atdzīvosies aptuveni tajā pašā laikā celtā baznīcā, ir man ļoti nozīmīgs brīdis. Dantes laikā mūziku sauca par organum - tā ir agrīnās polifonijas forma, kura mani apbūra vēl studiju gados Bāzelē. Tā nu Canto 33 vidū uzrakstīju taktis, kas līdzinās Perotīna rokrakstam, ir arī precīzi viņa citāti. Centos tuvināt savu mūziku viņam. Domāju, ka grūtākais šajā darbā ir nevis to izdziedāt, bet iekšēji saklausīt. Tas ir diriģenta pienākums - lai dziedātāji sajustu materiālu, un Kaspars Putniņš to paveicis izcili."