Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī 12. maijā pirmizrādi piedzīvojis režisora Viestura Kairiša jaunākais iestudējums – Viljama Šekspīra "Karalis Līrs" Borisa Pasternaka tulkojumā ar aktieri Jakovu Rafalsonu titullomā.

Režisora Viestura Kairiša un komponista Artura Maskata stāstīto līdz ar ierakstiem no pagājušajā nedēļā notikušā izrādes ģenerālmēģinājuma klausieties "Neatliekamajā sarunā"!

Viesturs Kairišs, vaicāts par mazo, zaļo un simbolisko zīmīti ar uzrakstu "IZEJA", kas redzama uz skatuves, saka tā: "Cilvēciskais vienmēr ir augsts un dziļš, tā ka izeju no dzīves nemeklēju - šķiet, visiem saprotams, ka dzīve ir kaut kas brīnišķīgs, interesants, bet māksla ir māksla - tā atspoguļo dzīvi, tomēr notiek uz skatuves."

 

Režisors neslēpj - satriecošu iespaidu uz viņu atstājis Borisa Pasternaka tulkojums:

"Tas, protams, nav tas precīzākais Šekspīrs, taču Pasternaka poētiskais vārds mani uzrunā tik dziļi, ka vēlos to saklausīt, dzirdēt. Pasternaks - tas ir ļoti būtisks akcents šai izrādei, neskatoties, ka luga ir vēl asāka, tautiskāka."

Un kā izrādē nonācis Gundars Āboliņš? "Pirms kāda laika Berlīnē vācu valodā iestudēju Šekspīra lugu "Sapnis vasaras naktī", kur Gundars bija Paks - pavisam pretējs Glosteram.

Ziemā satiku Gundaru Āboliņu uz Operas tiltiņa. Papļāpājām. Teicu, ka taisu "Karali Līru", uz ko Gundars atbildēja: "Kā es gribētu spēlēt Glosteru..." Un tā mēs šķīrāmies.

Reizēm tādas lietas dzīvē notiek."

Jautāts, kur slēpjas Šekspīra unikalitāte - ka viņa darbi vēl aizvien ir aktuāli, Viesturs prāto: "Tas tiešām ir kaut kas ģeniāls - viņā saskatu universālu līdzību ar cilvēci. Mūsu aspekts - nevis spēlēt traģēdiju, bet no "Karaļa Līra" izvilkt cilvēcisko, kas ir trausls, traģikomisks.
 
Cilvēce, kā zināms, attīstās pēc akluma, nevis redzīguma principa. Un tas ir liels noslēpums, kāpēc mēs visi - gan katrs individuāli, gan visi kopā - uzskatām, ka rīkojamies kā redzīgi, līdz saprotam, ka tomēr rīkojamies kā akli. Tas ir tāds bībelisks noslēpums.
Mani vienmēr fascinējusi šī luga - tas ir kas nopietns," saka Kairišs, neslēpjot, ka viņa sapnis ir iestudēt arī "Hamletu" - tikai piemērots aktieris vēl jāatrod...
 

Izrādes mūzikas autors Arturs Maskats: "Esmu ļoti priecīgs atrasties tik talantīgā kolektīvā, kāds ir Rīgas Krievu teātris, un radošajā komandā, kurā ir brīnišķīgi jauni cilvēki - radoši un spēcīgi. Krievu teātrī visās paaudzēs vērojams izlīdzināts un labs aktieru ansamblis, un šī ir ansambļa izrāde. Šis brīdis manā dzīvē bijis ļoti interesants."