18. februārī festivāla Saxophonia ietvaros Kongresu namā izskanēs norvēģu daudzsološā saksofonista un komponista Mariusa Neseta (Mariuss Neset, 1985) programma, kopš pirmdienas pieslīpēta kopā ar Kārļa Vanaga vadīto Latvijas Radio bigbendu.

Rīgā saksofonists ieradies kopā ar kolēģiem Heini Bugi (akordeons) un Antonu Egeru (sitaminstrumenti), ar kuriem darbībā uz Kongresu nama skatuves iepazīsimies jau šo trešdien. Mēģinājuma starplaikā Mariuss piekrita sarunai "Klasikas" studijā.

Mūziķi Rīgā ielidojuši agrā rīta stundā, fonā iederoties gluži vai Grīga populārajam "Rītam", jo arī Mariusa dzimtā puse ir Bergena. Viņš dzimis mūziķu ģimenē un atzīst, ka šo faktu iespaids ir varbūt pat lielāks, nekā viņš to apzinās: bērnība aizritējusi klasiskās mūzikas vidē, māte, būdama pianiste, bieži spēlējusi Grīga mūziku, un šī bērnības daļa arī veidojusi viņa kā personības turpmāko izaugsmi. Šo ietekmi Mariuss sajūtot arī paša komponētās mūzikas elementos: "Mūzika galu galā ir rezultāts tam, kas dzirdēts, un droši vien tas arī ir tas, kas padara katru mūziķi neatkārtojamu, jo katram ir savs stāsts,” teic mūziķis.

Mājās bijis daudz un dažādu instrumentu. Vispirms Mariuss sēdies pie bungām, kas ārkārtīgi palīdzējušas attīstīt ritma izjūtu, tāpat spēlēta arī ģitāra un klavieres, daudz esot dziedāts un saksofons būtībā ir pēdējais Mariusa apgūtais instruments.

"Šķiet, spēlēju džezu jau tad, kad nemaz nezināju, ka tas ir džezs. Man patika un vēl aizvien patīk improvizēt, tādēļ jau arī esmu džeza mūziķis," prāto Mariuss.

Pēdējā laikā Mariuss Nesets sadarbojas ar lielākiem sastāviem, un īpaši labs kontakts izveidojies ar Trondheimas džeza orķestri. Taču Mariuss priecājas arī par pirmo iespēju iepazīt Rīgu, un jau pēc pirmā mēģinājuma ir apmierināts ar Latvijas Radio bigbenda sagatavotību, cerot, ka viss būs lieliski arī turpmāk, ja sākums ir tik labs.

18. februāra koncerta programmas nošu materiāls uz Rīgu atsūtīts decembra vidū, un Mariuss smej, ka varbūt arī vajadzējis nogaidīt, līdz paiet Ziemassvētku brīvdienas. Taču saksofonists atzīst: pirmoreiz spēlējot viņa gan tehniski, gan ritmiski sarežģīto, daudzbalsīgo mūziku, var rasties zināma panika. Vēlāk gan atklājas, ka viss šajā mūzikā ir pietiekami loģisks, lai kliedētu sākotnējās bažas...

Tāpat kā daudzi jaunie talanti, arī Mariuss Nesets pabijis Bostonā, Bērklija mūzikas koledžā (17 gadu vecumā, vienu semestri vasarā, pēc tam vēl vienu gadu), bet pēc tam devies uz Kopenhāgenu, kur studējis Kopenhāgenas Ritmiskās mūzikas konservatorijā (Copenhagen Rhythmic Music Conservatory). Kopehāgena, viņaprāt, ir vieta, kur dzīvo daudz izcilu mūziķu, tālab ir liela iespēja sastapt domu biedrus - tā viņš saticis, piemēram, bundzinieku Antonu Egeru, kurš ir viens no viņa uzticīgākajiem projektu dalībniekiem.

Mariusa Neseta jaunākais albums Pinball nācis klajā šī gada sākumā - radīts un ieskaņots uz vientuļas salas Norvēģijas vidienē, ļoti skaistā vietā. Mājīgajā studijā pavadītas garas stundas no agra rīta līdz vēlam vakaram, toties turpat aiz durvīm bijusi pludmale, kur nopeldēties.

Daba Mariusam ir ļoti svarīga, tāpēc šobrīd, jau 12 gadus dzīvojot Kopenhāgenā, tās sākot pietrūkt. Aizvien biežāk mūziķis dodoties uz Norvēģiju, atrodot kādu kotedžu kalnos, kur vide ir labvēlīga radošajam darbam.

Mariuss Nesets aizrobežu presē salīdzināts gan ar amerikāņu saksofonistu Maiklu Brekeru (Michael Brecker, 1949-2007), gan mūsu pusē gluži vai kulta statusā esošo norvēģi Janu Garbareku. Ko par šādu, iespējams, klišeju, domā pats Mariuss? "Protams, tas ir liels gods, taču es tiešām par to nedomāju un necenšos radīt kādam citam līdzīgu skaņu, vienkārši daru savu darbu, cik vien labi to protu. Lieku lietā savas idejas un iedvesmojos no citiem, faktiski no jebkādas labas mūzikas," uzsver Mariuss, kurš šobrīd daudz klausās Bēlas Bartoka mūziku, iedziļinoties komponista harmoniskajā valodā, taču atradumi droši vien pēc laika pavērsīšoties gluži citā virzienā, kas rezultēsies jaunā idejā, jaunā skaņdarbā. Arī Norvēģijā, zemē ar senu mūzikas vēsturi, netrūkst labu mūziķu, ļoti labās mūzikas skolās aug jauna mūziķu paaudze. Tomēr pēc Mariusa domām, džeza mūziķi, kuru arīdzan šobrīd Norvēģijā ir ļoti daudz, netiecas izklausīties norvēģiski, bet gan cenšas atrast savu individuālu rokrakstu.

Norvēģu saksofonista un komponista Mariusa Neseta visnotaļ izaicinošā skaņdarbu programma kopā ar Latvijas Radio bigbendu 18. februārī Kongresu namā pavisam noteikti solās būt viens no spilgtākajiem šīgada festivāla Saxophonia notikumiem.

"Tā būs mana mūzika no albumiem Bird un Lion, kas ieskaņoti kopā ar Trondheimas džeza orķestri, vēl arī daži citi skaņdarbi. Ļoti gaidu šo uzstāšanos! Man patīk arī mēģinājumu darbs, muzicējot kopā ar tik lielu sastāvu un tik nopietniem mūziķiem: tas patiešām dara mani laimīgu!”