Jau trešo gadu "Berga Bazārā" - īstenā oāzē steidzīgās Rīgas viducī - notiek vasaras festivāls. Trešdien, 6. jūlijā, uz skatuves šeit kāps grupa Coolmans Report. 

Šajā blues-fusion grupā muzicē četri prestižās Bērklija Mūzikas koledžas audzēkņi - Sintija Grigorjeva, Pēteris Žīle, Elvis Artūrs Lintiņš un Rihards Kolmanis. Grupas dalībnieku vidējais vecums nepārsniedz 21 gadu, taču grupa jau ir koncertējusi Eiropas festivālos un, protams, Amerikā. Sintija, Pēteris un Rihards Bērklija koledžā Bostonā aizvadījuši jau gadu un augustā atgriezīsies tur, lai studijas turpinātu. Savukārt Elvim Artūram šis būs pirmais mācību gads.

Taču sarunu sākam ar "Berga Bazāra" vasaras festivāla producentes Kristiānas Skābardes un festivāla mūzikas menedžeres Martas Matuzēvičas ieskatu "Berga Bazāra" vasaras festivāla būtībā un programmā. "Mūsu sākotnējā ideja bija - radīt vasarīgu noskaņu Rīgas centrā. Sapratām, ka tieši mūsu vēsturiskais "Berga Bazāra" kvartāls ir ideāli piemērots, lai rīdzinieki un Rīgas viesi varētu apsēsties uz terasēm un baudīt to, ko piedāvā latviešu mūziķi," stāsta Kristiāna. Šogad festivālā iekļauti 13 koncerti, kas notiek ik trešdienu septiņos vakarā. "Sākam ar iesildošo grupu, bet pēc tam - vakara zvaigznes." Tikām Marta pastāsta, kādi mūziķi uzstājušies un uzstāsies šogad un arī to, ka tikai reizi nācies kādu koncertu pārcelt lietus dēļ. Šobrīd aiz muguras jau četri koncerti: "Pievēršamies ļoti dažādiem mūzikas stiliem - džezam, fankam, blūzam. Būs gan grupas Framest, "Pieneņu vīns", gan Aija Vītoliņa un citi mākslinieki." Plašāk par programmu var uzzināt vasarasfestivals.lv. Vaicāta, kāda ir festivāla auditorija, Kristiāna saka tā: "Ir gan "Berga Bazāra" pastāvīgo klientu auditorija, gan arī tie, kuri medī. Medī, kur labi atpūsties."

Bet nu - saruna ar Rihardu Kolmani.

"Bostonā un Bērklija Mūzikas koledžā esam iejutušies pārsteidzoši labi," neslēpj Rihards. "Neteiksim, ka bija viegli, jo vide no Eiropas ir pilnībā atšķirīga - Bostonā tā ir ļoti, ļoti raiba. Turklāt šeit ir salīdzinoši daudz latviešu - tostarp arī daudzi mūziķi. Un latviešiem pašiem ir savs nams."

Pirms gada Rihards, Sintija un Pēteris absolvēja Rīgas Doma kora skolu un veiksmīgi iestājās Bērklija Mūziaks koledžā. "Šogad būsim četratā - pianists Elvis Artūrs Lintiņš Doma kora skolu pabeidzis šogad un arī iestājies Bērklija Mūzikas koledžā. Studijas šajā prestižajā skolā ir liela veiksme un arī liels darbs - pēc tam... Daudzas lietas, ko gaidījām, ir piepildījušās. Un piepildījušās arī tās, kuras negaidījām.

Bostonā un vispār Amerikā mūziķu ir ļoti, ļoti daudz, valda patiešām nenormāla konkurence, un tev nemitīgi jāmeklē veids, kā kļūt labākam - lai izdzīvotu. Ja paliksi uz vietas, tevi apēdīs.

Tā ka dienas mums paiet nepārtrauktā muzicēšanā."

Vai tas, ka Bērklija koledža ir prestiža mācību iestāde, ikdienā var sajust? "Ir brīži, kad to ļoti var just, bet no otras puses ir daudz ļoti parastu cilvēku. Liels paldies Doma kora skolai par ieguldīto darb un stingro pamatu, ko mums devusi. Jo Bostonā daudziem tur tā vienkārši nav. Kā visur - ir cilvēki, kuri kaut ko dara, uz kaut ko tiecas, un ir tādi, kuri vienkārši tur ir tikuši..."

Vaicāts, kas gada laikā mainījies, Rihards prāto: "Sapratne par mūziku kā tādu. Sapratne par to, ko nozīmē būt labam mūziķim, sasniegt meistarību - nevis spēlēt tikai tāpēc, ka patīk. Protams, džezs Latvijā un džezs Amerikā ir divas dažādas lietas, taču no otras puses ir mums pāris mūziķu  - te domāju Tomu Rudzinski un Rihardu Fedotovu, kuri bijuši tur, sajutuši, ko tas nozīmē un kā viss notiek, un ir liels prieks, ka arī šeit viņi mēģina bīdīt to lietu uz priekšu."

Rihards nežēlojas par brīvā laika un Latvijas trūkumu: "Šobrīd gribas tikai muzicēt - pilnveidoties līdz maksimumam. Protams, mazliet jau pietrūkst jūras, meža, bet aizņemtība ir tik liela... Šobrīd jāturpina iesāktais un jādara vēl vairāk! Plānu ir daudz, un ar cerībām un prieku skatāmies uz priekšu." Ļoti labi noder tas, ka turpat Bērklija koledžai blakus ir Hārvarda universitāte, kur bez maksas mūziķi var apmeklēt vairākas lekcijas.

"Tomēr vērtīgākais un apburošākais jau ir tas, ka turpat uz ielas vari satikt visizcilākos džeza mūziķus. Bet, ja par latviešiem, tad Bostonā ir divi kulta latvieši - Nelsons un Porziņģis," secinājis Rihards Kolmanis.

Rihards Kolmanis arī atklāj, ka studiju procesā studenti var izvēlēties, pie kuriem no 30 pedagogiem mācīties, var apgūt džeza un akadēmisko kompozīciju. Skola ir kā bišu spiets - gada laikā te mācās vairāk nekā 5000 cilvēku. "Vadība, skolotāji - visi ir ļoti atsaucīgi. Kas īpaši pārsteidzis? Visa sistēma kopumā - viss ir ļoti, ļoti sakārtots. Viens skolotājs zina, ko dara otrs, viss ir sabalansēts. Tas, ko iemācies vienā priekšmetā, otrā tiek nostiprināts. Arī skolotāju darba stils pateicīgs skolēniem. Protams, tur ir cita pedagogu atalgojuma sistēma, un pats interesantākais - tikpat ļoti, cik skolēni cenšas tikt šajā skolā, tikpat ļoti šeit vēlas strādāt skolotāji. Turklāt - ne tikai strādāt, bet arī noturēt savu reitingu."