4. maijā Latgales vēstniecībā Gors, bet 5. maijā Lielajā ģildē pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Riharda Dubras jaunais opuss - oratorija "Marija". Ar komponistu tiekamies "Neatliekamajā sarunā".

Intriģējoši - oratorijas "Marija" rašanās impulss saistīts ar leģendārā Latgales kongresa 100. jubileju, un jaundarbā autors līdzās licis gan Dievmāti, gan mītoloģisko Māru. Koncertā "LNSO, Glāss un Dubra", kurā līdzās Riharda oratorijai skanēs arī Filipa Glāsa Septītā simfonija ("Tolteku"), jaundarbu atskaņos VAK "Latvija", ērģelniece Kristīne Adamaite, etnodziedātāju grupa, bet pie diriģenta pults stāsies Māris Sirmais.

"Tas bija īpašs pasūtījums - es pat teiktu, ka savā ziņā tās rakstīšana mani ir audzinājusi un izgītojusi," atzīst Rihards. "Bija dažādi viedokļi un vēlmes, kādam šim darbam jābūt - tas, ka Marijas un arī Māras tēma bija svarīga, tas bija skaidrs - tā ir Latgalei nozīmīga. Taču lielākā problēma bija tā, ka nekādi nevarējam izšķirties, kāds tieši būs saturs, teksts. Mazliet tobrīd kārpījos pretī - kāpēc gan ar to man būtu jānodarbojas?! Man patīk rakstīt notis, bet, ja gribētu rakstīt vārdus, būtu rakstnieks," pasmaida komponists.

"Taču beigās, kad laiks jau sāka spiest un bija jāsāk oratorija, lai varētu to laikā pabeigt,  nezinu, kas tas bija par pēkšņu impulsu, bet paņēmu katoļu lūgšanu grāmatiņu, kur ir dziesmu teksti, atšķīru nodaļu ar visiem Dievmātes tekstiem.

Un man burtiski atvērās mute, jo līdz tam nebiju pamanījis, ka ir arī dziesma ar šādu tekstu: "Sentēvu Māra un latviešu māte"... Baznīcas dziesmu grāmatā! Un teksts ir par to, lai Viņa sirdīs palīdz radīt svētu ticību. Un tas momentā man pašam kalpoja par pierādījumu tam, ka šīs divas personas īstenībā ir... viena un tā pati!

Atklājās burtiski cita pasaule, un šis ir tas retais gadījums, kad uzreiz man bija skaidrs darba nosaukums - "Marija"".

Rihards stāsta - tā ir tā pati regulārā, patlaban apritē esošā lūgšanu grāmatiņa, kas arvien tiek pārizdota. "Likās, ka tur ir materiāls, ar kuru strādāt. Ņēmu fragmentus pa pantiņam, pa diviem, vai pat pa rindiņai. No dažādām dziesmām izveidojās skaists sižets, kas saisīts ar Marijas un Jēzus dzīves ceļu. Tas sabalsojās ar Latgales un Latvijas tēmu, ar teikām vai eposiem par laimīgo senatni, kurā viss radās, kurā bija rožainās, skaistās debesis, bet arī grūtie laiki, kuriem visi esam gājuši cauri, un augšāmcelšanās brīdis, kas sagaida gan mūs, gan valsti."

Vairāk nekā 40 minūšu izvērstās oratorijas pirmatskaņotāja gods uzticēts Mārim Sirmajam.

"Māris ģeniāli jūt mūziku - viņam pašam ir kāda dimensija, kurā skaņdarbu viņš sadzird īpaši," diriģentu Māri Sirmo slavē Rihards Dubra.

"Viņa sniegums ir ne tikai pārliecinošs - viņš pieliek klāt savu stīgu, krāsu, garīguma pakāpi, kas man vienmēr šķiet īpaši, un to redzu arī publikas acīs. Māris Sirmais mums tiešām ir īpašs! Viņš ir absolūtā garantija, ka skaņdarbs tiks izpildīts pat labāk, nekā to iztēlojies pats autors! Viņš jūt, ko komponists domājis, un jūt, kurā virzienā var pielikt savu stīgu."