Nedēļas nogalē - 9. un 10. jūnijā - Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī pirmo reizi Latvijā notiks Viduslaiku mūzikas festivāls, kas atklās plašu un noslēpumainu skaņu pasauli - gan gregoriskos dziedājumus un dūdu skanējumu, gan retu mūzikas instrumentu balsis.

Par šiem svētkiem "Neatliekamajā sarunā" plašāk vēsta klavesīniste un ērģelniece Ilze Bertrāna un Schola Cantorum Riga vadītājs Guntars Prānis.

"Šobrīd degu nepacietībā, jo šāda veida festivāls norisināsies pirmo reizi," stāsta Guntars. "Jau sen man bija doma, ka šajā segmentā klausītāji Latvijā nav īpaši lutināti. Ir daudzi aspekti, kas līdz šim nav bijuši apskatīti un dzirdami. Tagad trijos brīnišķīgos koncertos varēsim klausītājiem parādīt plašu krāsu paleti."

Intrigām bagātākais solās būt Latvijā dzimušās ērģelnieces un senās mūzikas pētnieces  Ilzes Bertrānas koncerts, jo viņa uz Latviju atvedusi neparasto organetto - viduslaiku ērģeles, kā arī klavičembalo, kas ir viduslaiku klavesīns.

"Kopš esmu izceļojusi no Latvijas, visu laiku esmu cītīgi studējusi baroku, taču tas ir tikai neliels posms pasaules mūzikas vēsturē, tāpēc esmu gājusi tālāk, vienlaikus turpinot spēlēt taustiņinstrumentus. Sešu vai septiņu gadu posms, kurā esmu pievērsusies senākajai mūzikai, vainagojies ar to, ka man ir arī īpašs instruments - manam organetto ir tikai trīs mēneši..."

Cita starpā vaicāts, vai tiešām ir kādi vēsturiski pierādījumi, ka gregoriskie dziedājumi Latvijas reģionā savulaik bijuši savienoti ar dūdu spēli, Guntars atklāj: "Melns un balta tas nav pierakstīts, bet šai sakarībā jāsaprot kāda cita patiesība - ka senajā mūzikā nošu materiāls ir tikai tas informācijas minimums, kas bija nepieciešams interpretam, lai no tā izveidotu skaņdarbu."

Kāpēc tieši Livonijas pils? "Latvijā ir tikai dažas vietas, kas saglabājušas vēsturisko auru - Viduslaiku mūzikas festivālu, protams, varētu rīkot arī Cēsīs vai Turaidā. Taču tieši Ventspils muzejs, kas iekārtojies Livonijas pilī, par mūsu ideju izrādīja ļoti lielu interesi un pretimnākšanu, turklāt man ļoti simpātiski šķiet tas, ka muzejs šajā jomā veic pamatīgu senā slāņa kultūras mantojuma pētniecību, un tas man šķita tik brīnišķīgi, ka šīs lietas saslēdzas. Gribētu paust cerību, ka festivāls nākotnē varētu kļūt par paliekošu lielumu un tradīciju."

Ventspils Livonijas pils viduslaiku noskaņās tiks atdzīvināta pa īstam, un festivāla dienās skanēs ne tikai mūzika.

"Nav nekāds noslēpums, ka mūsdienās vēsturiskā mūzika tiek tverta plašākā vētsuriskā rekonstrukcijas kontekstā, un bruņinieku cīņas, tāpat kā Viduslaiku virtuve, ir labs papildus ieguvums, kas vēl labāk ļauj iejusties tajā, kā toreiz viss bijis," uzskata Guntars Prānis.

Uz viņa vadīto lekciju "Viduslaiku mūzikas aizraujošais stāsts Vakareiropas mūzikas vēsturē" tiek gaidīts jebkurš, lai kopīgi paklausītos un pārdomātu, kas ir tās saknes, kuras lielā mērā ietekmējušas vēlāko mūzikas kultūru, toskait Latvijas mūzikas attīstību. Guntars tiecas gaisināt mītu par "tumšajiem Viduslaikiem".

"Šis formulējums - "tumšie viduslaiki" - jau sen ir jāatmet! Pētot un skatot cauri viduslaiku mūzikas smalkumus, krāsas, nianses, kaut vai pārlūkojot manuskriptus, ir redzams, ar kādu rūpību tam visam ļaudis piegājuši - to visu tumšs un neizglītots cilvēks nemaz nebūtu spējīgs paveikt!"