Jaunajā Rīgas teātrī šonedēļ pirmizrādi piedzīvojusi Mihaila Kuzmina lugas "Peldošie - ceļojošie" iestudējums, kura režisoru un komponistu Vladislavu Nastavševu uz sarunu aicinājusi Inga Saksone.

Režisors pauž gandarījumu gan par izrādes iestudēšanas procesu, strādājot kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem, gan rezultātu, turklāt vēl jo lielāks prieks par gaidāmo sadarbības turpinājumu nākotnē: „Šobrīd esam iestudējuši trijdaļīgā romāna pirmo daļu, tāpēc turpinājums, kas tiks iestudēts nākamsezon, būs izvērstāks. Ceru, ka skatītājs pēc tā ilgosies gluži tāpat kā mēs."

Vladislavs prāto: Kuzmina romāna un līdz ar to – arī lugas materiāls ir viegls, gaisīgs: „Ne vienmēr tas vēsta par patīkamām lietām, bet uzrakstīts gaiši. Gribētos ticēt, ka mūsu veikums skatītājiem šķiet tāds pats."

Vladislavu Nastavševu fascinē Mihaila Kuzmina dzeja, kuru viņš sev atklājis vēl studiju gados Sanktpēterburgā: „Tā ir skaidra, skaista, patiesa. Dažkārt viņam pārmet seklumu, bet es tajā saredzu ko citu – nevēlēšanos piedalīties un "producēt" tumšas lietas: ar izteiksmes vieglumu man viņš šķiet līdzīgs Mocartam. Kuzmina daiļradē viss ir dzīvs, īsts, vienkāršs, katra nianse, tostarp brokastošana, viņam ir būtiska. Jo arī dzīvē taču visbiežāk nerunājam aforismos, vai ne?"

Starp citu, Mihails Kuzmins bijis ne tikai dzejnieks un rakstnieks, bet guvis arī labu muzikālo izglītību – Pēterburgā studējis pie paša Nikolaja Rimska-Korsakova. Arī Vladislavs Nastavševs ar mūziku ir uz „tu" – izrādē skan viņa paša sacerētā oriģinālmūzika. Tāpat kā Kuzmina dzejai, tai piemīt romāna vieglumam kontrastējoša smeldze.

Starp citu, studijās Sanktpēterburgā Nastavševs pavadījis piecus gadus: vai vēl joprojām tur jūtams izdaudzinātais krievu aristokrātijas gars? „Diemžēl vērojama vulgarizācijas tendence, jūtams, ka tiek vulgarizēts dvēseles smalkums. Bet tā tas ir arī citur. Varu tikai piekrist Alvim Hermanim, kurš kādā intervijā atzinis, ka skaistums no teātra ir gandrīz pazudis, jo skatītāji tajā nesaskata jēgu. Manuprāt, tas ir skumji. Tāpēc esmu pārliecināts, ka tieši teātrim atkal jāmēģina mainīt šis priekšstats."

Jāatgadina, kadaudzveidīgi apdāvinātā autora – Sudraba laikmeta dzejnieka, prozaiķa, komponista, literatūras un mākslas kritiķa, tulkotāja un atdzejotāja Mihaila Kuzmina (1872-1936) apmēram pirms gadsimta (1915) Pēterburgā izdotais romāns „Peldošie – ceļojošie" atspoguļo Krievijas impērijas galvaspilsētas avangardiskākās kultūras bohēmas dzīvi starp abām 20. gs. sākuma revolūcijām, kurai tā autors piederēja kā viena no spilgtākajām figūrām Pēterburgas artistu kabarejās un visizmeklētākajos galvaspilsētas literārajos žurnālos.

Romānā „Peldošie – ceļojošie" aizplīvuroti, ar zināmu māksliniecisku paspilgtinājumu sniegti atpazīstami Sudraba laikmeta literāri-mākslinieciskās bohēmas leģendu – Sergeja Sologuba, Olgas Gļebovas-Sudeikinas, Sergeja Sudeikina, Vsevoloda Kņazeva, Annas Ahmatovas, Pallādas Bogdanovas-Beļskas u.c. – portreti un dekadentiskais attiecību mežģīņu raksts.

Lomās: Baiba Broka, Sandra Kļaviņa, Andris Keišs, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Ģirts Krūmiņš, Mārtiņš Upenieks, Maija Apine, Edgars Samītis un Iveta Pole. Izrādes scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Monika Pormale.