Diriģenta un Latvijas Radio kora dziedātāja Pētera Vaickovska sirdslieta un aizraušanās ir senā mūzika. "Esmu pašā ceļa sākumā," viņš gan kritiski atzīst, taču turpina pacietīgi strādāt, iedziļināties, apgūt. Un apgūto dāvāt klausītājiem.

Kopā ar saviem Latvijas Radio kora kolēģiem un instrumentālo ansambli 31. martā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā viņš atskaņos vācu mūzikas tēva, baroka meistara Dītriha Bukstehūdes ievērojamāko darbu - septiņu kantāšu ciklu Membra Jesu Nostri.

Šī nebūt nav pirmā programma, kad Pēteris Vaickovskis no kora rindām nostājas tā priekšā kā diriģents. Pirms diviem gadiem Senās mūzikas festivāla ietvaros varējām baudīt Henrija Pērsela mūzikas programmu, vēl senāk skanēja koncerts Rīgas Domā, kurā senā mūzika satika laikmetīgo.

"Bukstehūdes Membra Jesu Nostri ir viens izvērsts darbs, kuru veido septiņas kantātes ar vienu tematiku. Pats Bukstehūde to nebija iecerējis atskaņot atsevišķās daļās, taču vienam dievkalpojumam šis opuss šķita par garu, bet koncertam tas ir ideāls apjoms - ne par īsu, ne par garu, pretēji, piemēram, trīsstundīgajām pasijām," stāsta diriģents.

Kantāšu tulkojums latviešu mēlē, iespējams, skan mazliet mulsinoši - jo te runa par Jēzus miesu, ķermeņa daļām. "Jā, katra kantāte nosaukta kādas konkrētas Jēzus ķermeņa daļas vārdā - te ir kājas, sāns, vaigs, rokas un tamlīdzīgi.

13. gadsimta oriģināldzejā, līdzīgi kā Augstajā dziesmā, ir runa par mīlu, taču sakrālā izpratnē; ka ciešanas un krusta ceļš ir nenovēršams un baiss, taču caur dzejas plūdumu tas tiek atainots ļoti gaiši, ar skatu uz turpinājumu, augšāmcelšanos.

Aicinājums uz prieku un gaismu jūtams visa skaņdarba garumā."

Pēteris neslēpj: "Jau sen Bukstehūde man ir mīļš un tuvs autors, turklāt pirms dažiem gadiem studēju Nīderlandē pie Baha asociācijas diriģenta, kurš specializējies tieši Bukstehūdes mūzikā - mūs vienoja iedvesmojošas sarunas, pārliecinājos, uz kā balstās Bukstehūdes mūzikas interpretācija, un tieši kā vēlos interpretēt arī šo ciklu.

Membra Jesu Nostri ir viens no nozīmīgākajiem opusiem vācu agrīnajā barokā - tas patiesi ir īpaši skaists. Šī ir absolūti ģeniāla, cilvēkam tīkama, patīkami radīta un ērti klausāma mūzika.

Tieši tāpēc likās, ka vajag šādu nozīmīgu, fundamentālu darbu iestudēt. Šajā darbā vēl nav viņa supersarežģītā kontrapunka, orķestris ir ļoti skaidrs. Bukstehūde bija ļoti nozīmīga persona, un no viņa krietni ietekmējās arī Bahs."

Pēteri Vaickovski aizrauj arī renesanses polifonija un viduslaiku mūzika, kuru viņš praktizē kopā ar savu ansambli Ars Antiqua Riga: "Tur ir tik daudz skaistu lietu! Tāpat gregorika, no kuras viss sācies un kas ir pamats visam. Nesen ar Ars Antiqua Riga bijām ārpus Latvijas, kā mēs sakām - savā misijā. Tās laikā uzstājamies senās baznīcās, kur savulaik senās mūzikas skanēšana bijusi ikdiena. Gribam, lai klausītāji to iepazīst ar mūsu starpniecību, tad nu vedam un ne tikai dziedam, bet arī stāstām.

Jo viena lieta ir klausīties, cita - uzzināt ko vairāk, dzirdēt un sadzirdēt.

Ļoti priecājos, ka klausītāji pēc šiem koncertiem mums nāk klāt un saka, ka to dzirdot pirmoreiz, taču gribētu dzirdēt vēl un vēl."